Kamēr mēs būsim pēdējās vietās Eiropā iekšzemes kopprodukta (IKP) un nacionālā kopienākuma uz vienu iedzīvotāju ziņā (NKI), bet parasts Latvijas iedzīvotājs neredzēs strauju tuvošanos Eiropas līmenim, aplūkojot sava paša konta stāvokli internetbankā, ieraudzīt dzimstības pieaugumu un noturēt aizbraucējus ir utopisks sapnis.
Par NAP vadmotīvu nodēvētais «ekonomikas izrāviens» tik tiešām ir vienīgā izeja no status quo, taču tam ir jābūt piepildītam ar reālu saturu. Sabiedrībai ir jāzina, kuri ir tie skaidri definētie indikatori, pēc kuriem mēs noteiksim, ka «ekonomiskais izrāviens» patiešām notiek.
Domāju, ka centrālajam indikatoram Nacionālajā attīstības plānā ir jābūt nacionālajam kopienākumam (NKI), nosakot, ka Latvija 2020. gadā ieņem 30. vietu pasaulē, kas mūs ierindotu jau ļoti pārtikušu valstu starpā. Tieši NKI vairāk attēlo nacionālās uzņēmējdarbības un valsts iedzīvotāju reālās labklājības pieaugumu.
IKP un NKI tiek uztverti kā līdzīgi rādītāji, tomēr starp tiem pastāv būtiska atšķirība. Iekšzemes kopprodukta rādītājs sevī iekļauj ienākumus no visām ekonomiskajām aktivitātēm valstī, ieskaitot ienākumus no ārvalstu uzņēmumu saimnieciskajām darbībām, savukārt nacionālais kopienākums aptver ienākumus, kas pieder valsts iedzīvotājiem, ieskaitot ienākumus no valsts iedzīvotāju veiktajām ekonomiskajām darbībām ārvalstīs.
Tātad IKP var būt gan lielāks par NKI, gan mazāks. Ja Latvijas uzņēmumi ļoti aktīvi darbojas un intensīvi investē ārzemēs, mūsu NKI var būt augstāks nekā IKP, respektīvi, reālais Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis ir augstāks, nekā tas atspoguļojas IKP rādītājā. Savukārt, ja Latvijā ir liels ārvalstu biznesam piederošu uzņēmumu īpatsvars, IKP rādītājs būs lielāks nekā NKI.
NKI rādītājs ir svarīgs ne tikai, lai redzētu, cik daudz «ekonomiskais izrāviens», kas atspoguļojas IKP pieaugumā, vienlaikus ir arī pašas Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugums, bet tas ir svarīgs rādītājs, uz kura pamata aprēķina gan ES dalībvalstu iemaksas pamatbudžetā, gan veic Kohēzijas fondu līdzekļu sadali.
NAP ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības nākamo plānošanas periodu un tajā paredzēto ES fondu līdzekļu izlietojumu. Tāpēc būtu tikai loģiski, ja tieši NKI būtu centrālais rādītājs Nacionālajā attīstības plānā.
Faktiski tieši NKI pieaugums būtiski atspoguļos mūsu nacionālās konkurētspējas līmeni, kas ir nācijas izdzīvošanas atslēga mūsdienu atvērtās ekonomikas apstākļos. Ambiciozais Nacionālais attīstības plāns tomēr pārāk maz runā par to, kas tad būs pamats tam, lai Latvijā notiktu ātra un vienlaikus ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme.
Mums ir nepieciešams ieviest ļoti konkurētspējīgas metodes nodokļu politikā, valsts pārvaldē, tiesu sistēmā, produktivitātē, izglītībā, veselības aprūpē un citur, lai tas notiktu. Taču to var ieviest tikai spēcīgs menedžeris - valdība. Pašlaik mēs kā sabiedrība esam diezgan slikts darba devējs, kurš pieņēmis darbā viduvēju menedžmentu, kas atvedis mūs pēdējās vietās Eiropā un 50.-60. vietā pasaulē.
*BA Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs