Apvienībā varētu iesaistīties arī ar politiku līdz šim nesaistītas populāras personas, kā arī cilvēki, kas sabiedrībā nav tik pazīstami, «kādi 2002.gadā bija arī Edgars Jaunups un Krišjānis Kariņš», norādīja E.Jaunups.
Partiju tuvinātāji domā, ka šajā procesā iekļausies arī pieredzējušo varas partiju biedri, taču atturas minēt piemērus. «Ir cilvēki vecajās varas partijās, kas apsver savu politisko nākotni, un nebūtu pareizi viņus ignorēt,» teica Pēteris Viņķelis (PS) un norāda, ka sarunu otrais raunds parādīs, cik veiksmīgi partijas saskaņos viedokļus par programmatiski svarīgiem principiem. Ģ.V.Kristovskis sacīja, ka Nacionālās kultūras padomes vadītāja Sarmīte Ēlerte partiju sarunās nepiedalās, bet ir izrādījusi interesi atbalstīt šo procesu un jau ir izteikusi savu redzējumu. Citus padomdevējus Ģ.V.Kristovskis vēl nevarēja nosaukt.
Abi politiskie spēki ir izveidojuši sarunu grupas un līdz septembra vidum plāno sagatavot vēstījumu sabiedrībai par principiem, pēc kuriem darbosies apvienība. TB/LNNK līderis Roberts Zīle, kuram arī ir bijušas sarunas ar JL, uzskata, ka labs datums, kurā apliecināt konsolidāciju, varētu būt 23.augusts, kad atzīmēs Baltijas ceļa 20.gadadienu. Tikai PS un JL apvienošanās, pēc R.Zīles domām, nav konsolidācija - viņš ar šo vārdu saprot daudz plašāku partiju tuvināšanos.
E.Jaunups arī uzsvēra, ka PS un JL ir tikai konsolidācijas procesa kodols, bet tā var aptvert lielāku politisko spēku skaitu. R.Zīle arī cer, ka tā «nebūs interešu grupu spēku pārgrupēšana». Kā varēja saprast, ar to domāta cīņa par ietekmi, kad vieni oligarhi - tie, kas atbalsta JL un PS, - cenšas nomainīt citus oligarhus, kuri asociējas ar tagadējās varas partijām.
JL un PS ir ideoloģiski radniecīgi politiskie spēki, no kuriem Sabiedrība citai politikai, kas organizēja arī pensiju referendumu, nedaudz atšķiras. SCP atšķirībā no pirmajām nav pārstāvēta valdībā un Rīgas domē. Viens no SCP līderiem Artis Pabriks piektdien pēc partiju sarunām gan bija pārliecināts, ka kopsaucēju būs iespējams panākt un «pastāv lielas iespējas, ka uz vēlēšanām visas šīs partijas ies kopā». PS un JL tuvināšanos varētu apgrūtināt personīgās ambīcijas, jo PS izveidojās, sašķeļot JL un TB/LNNK.
Taču konsolidācijas procesu vada PS līderis Ģ.V.Kristovskis, kurš ir bijušais TB/LNNK biedrs, - iespējams, tieši tāpēc viņš pārņēma partijas vadību no tagad jau Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes, kura ar saviem domubiedriem aizgāja no JL. Apsēšanās ar viņu pie viena galda daļai JL biedru nebūtu viegla. JL pārstāvji ir runājuši arī ar TB/LNNK līderi R.Zīli, bet tēvzemiešiem notiek sarunas arī ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), un tajās valda savstarpēja sapratne. Tas norāda uz dažādām iespējām, kā partijas varētu pieteikt sevi vēlēšanās. Ne tikai Saeimā un valdībā, bet arī reģionos ietekmīgajai ZZS jau ir pieslējusies Tēvzemes savienība un tai notiek sarunas arī ar Visu Latvijai!.
Konsolidācijas procesos nav iesaistījusies LPP/LC, kā arī Tautas partija (TP), kuras valde noraidījusi tuvināšanos citām partijām. TP likusi saprast, ka ar uzbrūkošo politiku cer atgūt ietekmi. TP biedri gan atzinuši, ka ne jau ar agresīvu politiku toreizējais premjers un TP līderis Aigars Kalvītis uzvarēja 9.Saeimas vēlēšanās, bet tāpēc ka bija radījis rīcībspējīga, omulīga politiķa tēlu. TP vecbiedram Gundaram Bērziņam ir arī ideja, ka TP nestartē 10.Saeimas vēlēšanās vispār, ja to nevar izdarīt cienīgi, ļaujot aiziet no TP visiem, kas to vēlās. Tādā gadījumā labējo apvienībai patiešām iespējams jūtams papildinājums. TP riskantais plāns varētu būt saistīts ar pieņēmumu, ka Saeimas vēlēšanās uzvar kreisie un ka 10.Saeima varētu tikt atlaista.