Nozares dalībnieki uzsver, ka BVKB ir vienīgā profesionāli kompetentā institūcija būvniecības nozarē visā valsts pārvaldē, īpaši situācijā, kad Ekonomikas ministrijā (EM) šajā jomā, kā uzsver visi aptaujātie, valda vakuums. Jāatgādina, ka EM Būvniecības un mājokļu politikas departaments jau gadu strādā bez departamenta direktora, uz kura amatu vairākkārt nesekmīgi sludināts konkurss.
Nesakārtota vide
BVKB radās kā sava veida valsts atbilde uz Zolitūdes traģēdiju, kas izgaismoja būvniecības nozarē valdošo haosu, kā arī standartu un kontroles mehānismu neesamību. BVKB galvenie uzdevumi ir nodrošināt lielu publisku ēku būvniecības kontroli un nodošanu ekspluatācijā, kā arī nodrošināt publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību, organizēt būvprojektu ekspertīzi, kā arī nodrošināt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu. Savas darbības laikā BVKB jau sertificējis 40 būvspeciālistu, kuru pienākums ir veikt būvprojektu ekspertīzes.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzskata, ka lielākā problēma ir tā, ka BVKB darbojas absolūti nesakārtotā uzņēmējdarbības vidē. Tam piekrīt arī BVKB direktors Pēteris Druķis, kurš norāda, lai gan samērā nesen pieņemts jauns Būvniecības likums, tomēr to līdz galam ieviest neizdodas, tāpēc ka nav izstrādāti to pavadošie Ministru kabineta noteikumi. «Mums jāvirzās regulējuma vienkāršošanas virzienā, jo pašlaik būvniecībā iesaistītie reizēm ir pat spiesti pārkāpt regulējumu, jo tas ir pretrunīgs,» atzīst P. Druķis.
Arī būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš uzsver, ka galvenais, ko būvniecības nozare sagaida no BVKB, ir normatīvā regulējuma sakārtošana un skaidrošana gan būvuzņēmējiem, gan būvvaldēm un būvinženieriem. P. Druķis bilst, ka BVKB var nodrošināt metodisko vadību - normatīvā regulējuma skaidrojumu, taču normatīvo aktu izstrāde ir galvenokārt EM pārziņā. O. Ozoliņš, tāpat kā Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Juris Mellēns, gan argumentē, ka tieši BVKB ir spēcīga kompetence šā uzdevuma veikšanai, un norāda, ka EM neesot kapacitātes un profesionalitātes normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Pats P. Druķis bilst, ka šajā jomā par svarīgāko uzskata būvnormatīvu izstrādi, jo šajā aspektā esot jāveido pilnīgi jauna sistēma.
Likuma skaidrotājs
Savukārt Ķekavas novada būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta pauž: «Neizprotami ir tas, ka par jaunā Būvniecības likuma vienīgo skaidrotāju ir kļuvis BVKB, bet par to saņem visus tos pārmetumus, kuri domāti EM. Es kā pašvaldības darbiniece varu teikt, ka tieši BVKB ir tas, kas skaidro, kā izprast jauno būvniecības regulējumu, rīko saturīgus seminārus, kuros tiek uzklausīti jautājumi no būvvaldēm, sniegtas profesionālas atbildes un runāts par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.» I. Aizstrauta arī uzsver, ka EM sistemātiski runā tikai par juridiska rakstura problēmām, bet izvairās runāt tieši par būvniecību, jo EM nav spēcīgu būvniecības jomas profesionāļu. «Atšķirībā no EM tomēr BVKB komandā darbojas nozares speciālisti, kuri ir pieredzējuši būvinspektori, celtnieki un arhitekti. Būvvaldes darbinieki labprāt konsultējas ar šiem speciālistiem gadījumos, kur paši nevar vienoties par pareizāko risinājumu. Bieži BVKB darbojas arī kā palīgs attiecībās starp būvnieku, projektētāju un būvvaldes darbinieku,» norāda I. Aizstrauta.
Strīdīgais standartu jautājums
Par svarīgākajiem BVKB darbiem P. Druķis min normatīvo aktu prasību skaidrošanu būvvaldēm, standartizācijas jautājumu risināšanu ar būvinženieriem, kā arī darbu ar pasūtītāju. Par pēdējo P. Druķis skaidro, ka tas ietver, piemēram, klienta informēšanu par to, kā izvēlēties būvuzraugu un kas ietilpst viņa pienākumos. «Mēs vēlamies būt par sava veida platformu, kurā satikties pasūtītājam un būvuzraugam, lai izrunātu visus ar būvniecības procesu saistītos jautājumus,» stāsta P. Druķis.
Savukārt būvkompānijas Arčers vadības padomnieks Imants Akmentiņš akcentē, ka būvniecības procesa uzraudzībā joprojām galvenā loma ir un būs pašiem būvniekiem un būvuzraugiem, jo «BVKB speciālisti katru dienu nav būvlaukumā un neredz reālos procesus. Pārsvarā kontrolēta tiek dokumentu atbilstība visām prasībām. Arī mūsu lielajos būvobjektos ir bijuši BVKB pārstāvji, un mūsu sadarbība ir bijusi pozitīva, viņu atzinumi bija objektīvi un korekti». I. Akmentiņš arī bilst, ka BVKB varētu izglītot citu būvniecības procesu kontrolējošo institūciju (piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) reģionālās nodaļas par normatīvo aktu interpretāciju, lai tā būtu vienāda visā valstī. «No BVKB vispirms sagaidām, lai tas darbojas kā konsultētājs un izglītotājs, nevis tikai kā sodītājs. Manuprāt, BVKB lieliski varētu sadarboties ar lielākajām būvkompānijām, kurām jau ir reāla darba pieredze lielu publisku būvobjektu uzraudzībā,» uzskata I. Akmentiņš.
Savukārt BVKB direktors atklāti atzīst, ka pašlaik nozarē valda «katastrofāla neizpratne par normām un standartiem, jo mums būtu jāstrādā saskaņā ar tā dēvētājiem eirokodiem jeb Eiropas standartiem. Taču mūsu būvinženieri nav pietiekami kompetenti, lai šos Eiropas standartus lasītu un izprastu». Cits skatījums gan ir J. Mellēnam, kurš uzsver, ka šie standarti pieejami tikai angļu valodā un to nebūt nepārzina visi būvinženieri. «Kāpēc visiem būvinženieriem būtu jāprot angļu valoda? Latvijā darba valoda būvniecībā ir latviešu. Es uzskatu, ka valsts pienākums būtu šos standartus padarīt pieejamus, tos iztulkojot latviešu valodā, lai mēs, būvinženieri, varētu strādāt saskaņā ar tiem,» ir pārliecināts J. Mellēns. Būvinženieris gan uzsver, ka tas ir EM, nevis BVKB uzdevums.