Kopenhāgenas vienošanās projekts tika izstrādāts pēc ASV, Ķīnas un vairāku jaunattīstības valstu iniciatīvas. Vairākas trūcīgās valstis atteicās atbalstīt šo dokumentu, jo uzskatīja, ka tas ir pakārtots lielvalstu interesēm. Eiropas Savienības valstis piekrita atbalstīt piedāvāto vienošanās projektu. Latvijas vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pēc atgriešanās no Kopenhāgenas atzina, ka neviena valsts nav apmierināta ar konferences rezultātiem, jo tagad viss darbs atkal būs jāsāk no sākuma.
Kopenhāgenas dokumentā rakstīts, ka pasaules gaisa temperatūra nedrīkst palielināties vairāk kā par diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. Zinātnieki uzskata, ka pie lielāka pieauguma pasaules klimata pārmaiņas var kļūt neapturamas. Dokumentā nav iekļauti konkrēti mērķi, kas pasaules valstīm liktu ievērojami samazināt siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu izplūšanu atmosfērā.
Par konkrētības trūkumu visvairāk saniknotas Āfrikas un Klusā okeāna valstis, kas visvairāk varētu ciest no globālās sasilšanas. Sudānas delegāti piedāvāto dokumentu salīdzināja ar holokaustu un «pašnāvības paktu». Nabadzīgām valstīm gan piedāvāti līdz pat 100 miljardi dolāru gadā, lai piemērotos pasaules klimata pārmaiņām. «Izskatās, ka mums piedāvāti 30 sudraba graši, lai mēs pārdotu savu nākotni,» atzina Klusā okeāna valstiņas Tuvalu pārstāvis Īans Frajs.
Sarunas par nelabvēlīgo klimata pārmaiņu ierobežošanu plānots turpināt nākamgad, lai gada nogalē Meksikā vēlreiz mēģinātu apstiprināt dokumentu, kas aizvietotu Kioto protokolu (tā termiņš beidzas 2012.gadā). Pašlaik izskatās, ka tas būs ļoti grūti izdarāms. Francijas laikraksts Liberation secina, ka «glābt pasaules finanšu sistēmu acīmredzot ir vieglāk, nekā glābt planētu».