«Tas, ka amatpersona «labajos gados» ir paņēmusi kredītu un tagad tai ir samazināta alga, neliecina ne par ko prettiesisku. Līdzīgā situācijā šobrīd ir tūkstošiem cilvēku Latvijā,» norādīja Providus korupcijas pētnieks Valts Kalniņš, tiesa, viņš arī piebilst, ka zināmu korupcijas risku šis apstāklis tomēr radot. Nevalstiskās organizācijas Delna politikas analītiķe Līga Stafecka amatpersonu lielajās kredītsaistībās saskata divus riskus: «Galvenokārt tas ir vieglas ietekmējamības risks un risks, ka amatpersonas ne visus lēmumus pieņems sabiedrības interesēs.» Līdzīgi kā kolēģis no Providus, arī viņa nesaskata amatpersonu lielajos parādos neko atklāti prettiesisku, taču norāda, ka šīs saistības rada ētiskas problēmas, korupcijas risku un sabiedrības uzticēšanās mazināšanos. «Ņemot vērā to, ka amatpersona kā kredītņēmējs lielā mērā ir pakļauta privātā finanšu sloga spiedienam, vienlaikus ik dienas pieņemot valstiski svarīgus lēmumus, ir vērts sākt diskusijas par kredītsaistību robežām, ko uzlikt amatpersonām, izvērtējot viņu atalgojumu,» minēja L.Stafecka.
Kredītu lielumam un spējai tos samaksāt uzmanību pievēršot arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tā pārstāvis Andris Vitenburgs Dienai norādīja: «Tas tiek ņemts vērā, pārbaužu gaitā vērtējot amatpersonas izdevumu atbilstību tās legālajiem ienākumiem. Ja tie neatbilst, lūdzam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālistus veikt personas auditu.» Viņš atzīst, ka lielas kredītsaistības rada zināmu korupcijas risku. «Taču šis risks tiek uzskatīts par «neitrālo» risku, jo automātiski tas neliecina, ka amatpersona būtu korumpēta.»