Deputāti vēlas grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumu, izņemot divas latviešiem svešo kaušanas metodi regulējošās daļas un atstājot vienu, kā tas bija sākotnēji: «Lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.» Šis priekšlikums iesniegts Tautsaimniecības komisijā, cerot uz Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu izskatīšanu trešajā lasījumā. Pagaidām gan nav zināms, kad tas varētu notikt.
Normunds Teicāns, Viesuļu īpašnieks, Dienai pauž gatavību sadarboties ar deputātiem un iepazīstināt viņus ar halāl gaļas ražošanas procesu: «Es gribu, lai mani oponenti saprot, ka mums nav nekā slēpjama, un paši savām acīm pārliecinās, ka lopu kaušana islāma tradīcijās ir humāna.» Viņš uzskata, ka lielākā daļa no košera kaušanas metodes pretiniekiem vienkārši nav redzējuši, kā kaušana notiek, līdz ar to paši nezina, pret ko protestē. Gaļa patlaban tiek eksportēta uz Skandināvijas valstīm.
13 deputātu vidū, kas rosina atcelt islāma lopu kaušanas paņēmienu, nav Tautas partijas deputātu. Grozījumus likumā vēlas Zaļo un Zemnieku savienības deputāti Ingmārs Līdaka, Guntis Eniņš un Pēteris Hanka, Latvijas Pirmās partijas deputātes Inese Šlesere un Inta Feldmane, Pilsoniskās savienības deputāti Janīna Kursīte un Kārlis Šadurskis, Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Dzintars Rasnačs un Juris Dobelis, Saskaņas centra deputāti Jānis Tutins un Aleksejs Vidavskis, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā deputāts Jakovs Pliners un Jaunā laika deputāte Liene Liepiņa.