Konkurences uzraugi uzskata, ka konstatētie uzcenojumi nepārtikas precēm Latvijā ir lieli, tomēr nekādus pārkāpumus KP tirgū nav konstatējusi un sankcijas nesekos. Līdz ar to vienīgie, kas var piespiest tirgotājus mazināt savu uzcenojumu, ir pircēji, balsojot ar savu maku. Pircējiem labvēlīgākas cenas varētu panākt, ja Latvijā būtu spēcīgāka patērētāju tiesību aizsardzības organizācija un tirgū ienāktu jauni spēlētāji.
Vaino mazo tirgu
Kosmētikas, sadzīves ķīmijas, zeķbikšu u.c. cenas KP laikā no 2007. līdz 2009. gadam vētīja, jo šīs ir ikdienā nepieciešamas preces, kas tiek tirgotas ļoti plaši - gan lielveikalos, gan specializētos preču veikalos. Pētījumā izvēlēti atsevišķi pazīstami sadzīves preču zīmoli. Rūpīgāk vētīti trikotāžas piederumi, piemēram, zeķbikses.
KP konstatētos augstos uzcenojumus gan neuzskata par pilnīgi nepamatotiem. «Augstie uzcenojumi lielā mērā skaidrojami ar Latvijas nelielo tirgu, kā arī augstajām loģistikas un mārketinga izmaksām, kas īpaši svarīgas ne pirmās nepieciešamības precēm,» skaidro KP preses sekretāre Inita Kabanova. Padomes vadītāja Ieva Jaunzeme Dienai piebilda, ka preču apjomi, ko Latvijā importē, ir salīdzinoši mazi, līdz ar to atlaidi par to grūtāk dabūt nekā par lielākiem apjomiem, kas paredzēti lielākiem tirgiem. Savukārt autotransports, ar ko importa preces Latvijā ieved no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, izmaksā salīdzinoši dārgi. Citādi būtu, ja būtu iespēja preces no citām ES zemēm uz Latviju atgādāt pa dzelzceļu, piebilda I. Jaunzeme.
Konkurences uzrauga secinātais pārsteidzis pašus tirgotājus. Lielveikalu tīkla Rimi pārstāve Zane Eniņa Dienai norādīja, ka Rimi veikalos nepārtikas preču uzcenojums «nav pat tuvu skaitļiem, ko minējusi KP». Viņa gan neizpauda tīkla vidējos uzcenojumus nepārtikas precēm, jo tā esot «jutīga biznesa informācija». Kosmētikas veikalu a/s Kolonna tīklā vidējais uzcenojums ir 38%, bet Vācijā tie esot 53%. «Lai atpelnītu investīcijas un apmaksātu nomas un darbinieku algas, faktiski tas ir mazākais iespējamais,» Dienai teica uzņēmuma akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere. «Patiesībā tie cipari ir pilnīgi aplami, tiešām jābrīnās, no kurienes viņi tādus ņem.»
Būtu ko pētīt
Kā norāda KP, pētījumā vētīti citās ES valstīs ražoto nepārtikas preču cenas. Mērķis bija pārbaudīt, vai augstas cenas nav tādēļ, ka tirgū ir kādas barjeras vai citi ES teritorijā aizliegti konkurences ierobežojumi, kas netika atklāti. Apavu un apģērbu veikalu piedāvājums netika aplūkots, piebilda KP, gan neizslēdzot, ka šādu pētījumu kaut kad varētu veikt. Tas varētu parādīt visai lielus uzcenojumus Latvijā arī apģērbiem un apaviem, kas skaidrojams ar mazo konkurenci šo preču tirdzniecībā, Dienai teica Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds. Ja KP rūpīgi pētītu, viņaprāt, nav izslēgts, ka tā atklātu arī aizliegtas vienošanās par cenām apģērbu tirgotāju starpā. Kā norādīja G. Strazds, tās nav tikai viņa aizdomas, bet par varbūtējo karteli dzirdēts arī no pašu tirgotāju aprindām.
Pēc G. Strazda vārdiem, «normālais» uzcenojums apģērbiem citviet ir 30-50% robežās, modes precēm tas var sasniegt arī 100%. Taču Latvijā tirgotājs nosaka cenu, kas ir ne tikai divreiz, bet no Ķīnas un Indijas ievestajām lētajām precēm pat vairākas reizes augstāka nekā iepirkuma cena. Tie cilvēki, kam ir iespēja izbraukt uz ārzemēm, pamatā apģērbu un apavus iepērk ārpus Latvijas, kur šīs preces var nopirkt lētāk. «Bet, kam nav iespējas izbraukt, uz to rēķina arī dzīvo tirgotāji,» noteica asociācijas vadītājs.
Lietuvas Apranga Group (zīmoli Zara, Hugo Boss u.c.), kas ir viena no Latvijā lielākajiem apģērbu tirgotājiem, gan Dienai norādīja, ka cenas apģērbiem grupas veikalos visās valstīs ir līdzīgas un var atšķirties vien par dažādo pievienotās vērtības nodokļa likmju tiesu.