Pēc EKA raksturojuma, Rosetta ir kā «guļošā skaistule», kas atmodusies pēc gara miega. «Tas ir pasakas cienīgs noslēgums saspringtas nodaļas beigās,» Sky News citēja EKA ziņoto.
Kuģis hibernācijas periodā pavadīja 31 mēnesi. Ieprogrammētais ziņojums «Sveika, pasaule!» EKA sasniedza 40 minūtes vēlāk, nekā plānots, tādēļ misijas kontroles bāzē Vācijas pilsētā Darmštatē zinātnieki jau bija satraukušies, vai Rosetta atmodīsies.
Rosetta palaista 2004. gada martā un kopš tā laika veikusi vērienīgu ceļojumu Saules sistēmā. Tā trīs reizes pārlidojusi Zemi, pēc tam Marsu un uzsāka kursu uz Čurjumova-Gerasimenko komētu. Pēc miljoniem šķērsotu kilometru un divu asteroīdu šķērsošanas 2011. gada jūnijā Rosetta iemidzināta, lai uzkrātu spēku ceļojuma pēdējam posmam, jo to darbina saules baterijas. Jāpiebilst, ka viens no asteroīdiem, ko Rosetta šķērsoja, ir Šteins, kas nosaukts latviešu astronoma Kārļa Šteina vārdā.
Rosetta augustā sasniegs komētu un tad pavadīs pāris nedēļu, to kartografējot, proti, ievācot vajadzīgo informāciju, lai sagatavotos zondes nolaišanai. Novembrī uz komētas ledainās virsmas nolaidīs robotu Philae.
«Nekas tāds agrāk nav veikts,» BBC sacīja projekta zinātnieks Mets Teilors. «Pirmais šķērslis ir kuģa atmodināšana. Tad jāpieliek vērienīgas pūles, lai kuģi pietuvinātu komētai. Un tad uz tās vēl jānosēdina robots! Šis gads būs ļoti intensīvs.»
Uz komētas nav gravitācijas, tādēļ nāksies likt lietā harpūnas un ledus enkurus, lai robots piestiprinātos debess ķermenim. Zinātnieki Rosetta misiju tēlaini pielīdzinājuši mušai, kas cenšas nosēsties uz lidojošas lodes.
Zinātnieki kāro izpētīt komētu ķīmisko sastāvu. Uzskatīts, ka tās palikušas nemainīgas kopš Saules sistēmas veidošanās, kas notika pirms 4,6 miljardiem gadu. Šī informācija varētu palīdzēt izprast mūsu planētu sistēmas veidošanos un sniegt atbildes uz to, vai komētām ir kāda saistība ar dzīvības rašanos uz Zemes.