Daudz interesanta tepat
«Pagājušajā gadā mans uzdevums bija atrast veidu, kā festivāla saturā apdzīvot un pasniegt tēmu: Tuvie Austrumi. Toreiz atradu dialoga ideju: kā Tuvo Austrumu mūzika sadarbojas ar rietumu skolu? Šogad orķestra Sinfonietta Rīga diriģents Normunds Šnē teica: gribu spēlēt to, un Radio kora diriģents Kaspars Putniņš: mums būs tas un tas. Bet es domāju: ārprāts, kā šai dažādībai uzlikt vienu konceptuālu lietussargu?!» stāsta festivāla mākslinieciskā vadītāja komponiste Gundega Šmite.
Pērn, meklējot mūziku Arēnai, viņa esot aizmaldījusies līdz pat Tālajiem Austrumiem: «Tas ir ļoti interesants, nebeidzams aspekts - tradicionālās mūzikas un akadēmiskās skolas mijiedarbe. Šajā kontekstā iezīmējām divus fokusa punktus. Viens ir Tālie Austrumi - Koreja, Ķīna, Tibeta, Indija. Otrs - Baltijas jūras reģions: Latvija, Baltijas valstis, Skandināvija. Man likās neloģiski, ka tik ļoti meklējam skaistus iespaidus ārpus Latvijas, ja mums ir tik daudz interesanta tepat Latvijā,» atzīst Gundega Šmite. Tāpēc festivāla jauno komponistu konkurss šoreiz rīkots par tēmu: Latviskās skaņas kods. To meklējot dots uzdevums meklēt jaunas koncepcijas un skanējumu, integrējot vienā ansamblī īsti tradicionālos instrumentus ar akadēmiskajiem. Tas nozīmē, ka līdzās orķestra čellam, flautai vai sitaminstrumentiem ir etnogrāfiskā kokle, dūdas, vargāni, tautas stabules. Konkursam iesniegti deviņi skaņdarbi. 3. oktobrī noslēgusies pirmā kārta, un nu finālam - festivāla koncertam Spīķeru koncertzālē 22.X izvirzīti pieci darbi. Būšot interesanti, jo katrs šo koncepciju risinājis citādi. «Piesaistījām Latvijā pazīstamus tautas mūziķus: Laima Jansone spēlēs etnogrāfisko kokli, dūdas spēlēs Māris Jēkabsons no Auļiem un Ieva Birzkopa. Diriģēs Valdis Butāns. Konkurss ir īpašs ar to, ka pilnīgi visus darbus atskaņojam un ierakstām. Tātad visi komponisti ir ieguvēji,» Gundega palepojas. Uzvarētājiem tiks arī naudas balvas - 1. vietai 500 latu.
Daoisms ūdens traukā
«Mani interesēja pētīt laiku kā arhetipisku lielumu. Meditatīvā laika izjūta Tālajos Austrumos iepretim eiropieša dzīves uztverei,» atklāj G. Šmite. Salīdzināt varēsim jau festivāla atklāšanas koncertā Pasaules spoguļi 15.X Lielajā ģildē. Piemēram, jaunā rumāņu komponiste Diāna Rotaru, kura pati arī ciemosies festivālā, savā mūzikā traktē indiešu mūzikas laiku. Koncertā iekļautais skaņdarbs Shakti ir jau ieguvis plašu pasaules atzinību un balvas, to skaitā arī jauno komponistu balvu ikgadējā mūzikas forumā World Music Days. Korejiešu komponiste Unsuka Čina, kura dzīvo ASV, pievērsusies savas tautas mūzikas arhetipiskajiem slāņiem - ar laika un ģeogrāfisko distanci. Šurp pošas arī grupas Univers Zero bundzinieks un komponists Daniels Deniss, kurš sadarbībā ar diriģentu Normundu Šnē veidojis šīs grupas opusu pārlikumus speciāli kamerorķestrim Sinfonietta Rīga.
Īpašu koncertu sniegs Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā programmā Ziemeļu balss 20. oktobrī Sv. Ģertrūdes baznīcā. Koris trīs gadus darbojies jaunā projektā Concrescence, kuru vadīja norvēģu komponists Lase Toresens. Dziedātāji izcilu vokālo pedagogu vadībā apguva dažādas netradicionālas vokālās tehnikas: piemēram, virstoņu dziedāšanu un mikrotonālo dziedāšanu, kas sakņojas skandināvu tradicionālajā vokālajā mūzikā, šamaņu rituālos. Projektu vainago septiņu komponistu - Līgas Celmas, Mārtiņa Viļuma, Gundegas Šmites, Kristapa Pētersona, igauņu komponista Toivo Tuleva, Lases Toresena un zviedrietes Kārenas Renkvistas jaundarbi - jaunu skanējumu meklējumi.
ASV dzīvojošo, pasaulslaveno ķīniešu komponistu Taņu Duņu portretēs koncerts Daoisms ūdens traukā 21. oktobrī Spīķeru koncertzālē, kura sākumā dokumentālā filma ļaus ielūkoties komponista radošās pasaules divdabībā: austrumu un rietumu kultūru mijiedarbības krustpunktā. Gundega īpaši uzsver, ka «viņa mūzikas iespaidā iespējams atslēgties no domu skrējiena». Festivāla noslēguma programma Imadžinārie kosmosa pulksteņi 24. oktobrī Spīķeru koncertzālē lepojas ar ievērojamā amerikāņu komponista Džordža Krama un ne mazāk slavenā itāļa Salvatores Šarīno skaņdarbiem. S. Šarīno savu opusu Burvju audumi nosaucis par operu flautai, un to atskaņos festivāla vienīgais viessolists flautists Mario Karolli. «Skaņdarbs ir neprātīgi, bet pamatoti virtuozs un ļoti poētisks, bet Karolli spēle ir īsts brīnumus,» sola G. Šmite Nejauša, bet zīmīga sakritība: šis koncerts notiks tieši Džordža Krama 81. dzimšanas dienā. To svinēsim, viņa ikoniskajam opusam Night of the Four Moons skanot, apcerot pasauli no lidojuma augstuma, izbaudot salēnināta laika, tibetiešu lūgšanu akmeņu un ķīniešu gongu skaņu burvību.