1. Latvijā valdībām tradicionāli ir niķis budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem izmantot kā krājkasīti izdevumiem, kurus grūti iekļaut neprognozējamu, negaidītu vajadzību kategorijā. Tādēļ jācer, ka Finanšu ministrijas sagatavotais pārskats par šo tēmu, iekļauts valdības šīs nedēļas darba kārtībā, ne tikai atgādinās par līdzšinējās prakses trūkumiem, bet mudinās ministrus pieņemt konkrētus lēmumus, lai situāciju mainītu.
Kā konstatē FM, dabas katastrofu, stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai 2009. gadā piešķirts tikai 1%, savukārt 2010. gadā tikai 2,5% no LNG kopējā apjoma. Vēl attiecīgi 15,5% un 3,3% piešķirti «valstiski nozīmīgiem pasākumiem», savukārt lauvas tiesa - «citiem neparedzētiem gadījumiem», starp kuriem bijuši kavētu kredītsaistību maksājumi, procentu maksājumi saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem u. c. izdevumi, kurus par neparedzētiem uzskatīt grūti. Nav pareizi, ka iestādes dažkārt neveic savu izdevumu reālu samazināšanu, zinot, ka vajadzības gadījumā nozares ministrs varēs trūkstošo summu «izsist» no LNG krājumiem.
2. Ņemot vērā sabiedrības reakciju uz gaidāmo elektroenerģijas tarifu kāpumu, ir būtiski, ka šonedēļ vairākas Saeimas komisijas kopīgi ar Latvenergo, pašvaldību, Ekonomikas, Finanšu un Labklājības ministriju pārstāvjiem spriedīs par iespējamiem sociālās aizsardzības pasākumiem tām mājsaimniecībām, kuru pirktspēja tarifus varētu neizturēt.
Nevajadzētu aizmirst, ka lielāki izdevumi par elektroenerģiju var radīt problēmas ne tikai mājsaimniecībām, bet arī skolām, slimnīcām utt. Saprotot, ka konjunktūra prasa vispirms rast mehānismus, kas palīdzētu mājsaimniecībām, jāatgādina, ka ne mazāks troksnis būs, ja kādas cilvēkiem ikdienā nepieciešamas valsts un pašvaldību iestādes uzkrās neprognozētus parādus par elektrību. Žēl arī, ka Saeimā līdzvērtīgi netiek skatīts jautājums par jauno tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbību.