«Vārda brīvība ietver žurnālistu tiesības neizpaust informācijas avotu. Tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu, lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses,» teikts Tiesībsarga biroja atzinumā.
Tiesībsargs arī norāda, ka, veicot kratīšanu žurnālistes I. Naglas dzīvesvietā un «pamatojot to ar mērķi cita starpā atrast informāciju par EDS datu bāzes XML datņu iegūšanu un izplatīšanu, procesa virzītājs, nostiprinot pierādījumus un apejot avota izpaušanas pienākuma uzlikšanu žurnālistam tiesas ceļā, ir piekļuvis informācijas avota identitātei».
Tiesībsargs procesa virzītājiem norāda, ka turpmāk, pieņemot lēmumus, līdztekus speciālajām normām ir «jāņem vērā KPL 12. pants, kas nosaka, ka kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē».
Kratīšana I. Naglas dzīvesvietā rosinājusi Tiesībsargu uz aicinājumu sākt diskusiju par grozījumiem Kriminālprocesa likuma 121. pantā, iespējams, likumā konkrēti nosakot, ka «uz žurnālistiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var ierobežot žurnālistiem garantēto tiesību apjomu».