Kad iepirkumus «atsaldēs», nav zināms. Pirmdien jautājumu par slimnīcu investīciju projektu turpināšanas lietderīgumu skatīs valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē.
FM secinājumus par valsts galvoto kredītu riskantumu izdara, pamatojoties uz informāciju par aizņēmēju finansiālo stāvokli un līdzšinējo kredītvēsturi. FM arī ir radušies jautājumi, vai iepriekšējos gados slēgtie līgumi atbilst pašreizējai tirgus situācijai, jo būvniecības cenas ir ievērojami kritušās.
Kopējā valsts galvoto aizdevumu summa veselības iestādēm ir 157 miljoni latu, no tiem jau izmaksāti 69 miljoni. Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Armands Ploriņš Dienai apliecināja, ka VM turpina diskusijas ar FM - esot iesniegti naudas plūsmu pārskati, bet tagad FM prasot skaidrojumus. «Mēs visu esam viņiem iedevuši, pat tik absurdus skaitļus kā, piemēram, kāds būs 2040.gadā slimnīcu budžets, jo mums to prasa,» stāsta A.Ploriņš. Pašlaik projektus iesaldēt neesot izdevīgi, jo tagad būvdarbus varot veikt par «dempinga cenām», norāda A.Ploriņš.
Slimnīcām, kam izsniegti lielākie valsts galvotie kredīti, nākamgad gan jāatmaksā tikai kredītprocenti. Ludzas un Kuldīgas slimnīcai, kurās būvdarbi jau pirms laika pabeigti, nākamgad gan jāmaksā kredītprocenti, gan jāatmaksā pamatsumma, kas kopā veidos attiecīgi aptuveni 207 000 un 168 000 latu. VM sadarbībā ar FM, kā arī Kuldīgas un Ludzas pašvaldībām līdz 25. novembrim jāizstrādā slimnīcu darbības modelis, kas nodrošinātu, ka turpmāk valsts galvotā aizdevuma procenti un pamatsumma tiek atmaksāti aizdevuma un galvojuma līgumos norādītajos apmēros un termiņos. A.Ploriņš stāsta, ka rudenī, slimnīcām pārdalot Zāļu valsts aģentūras līdzekļus piecus miljonus latu, izdevās nosegt Ludzas un Kuldīgas slimnīcu iekavētos kredītu maksājumus.
«Lai tik mums dod strādāt, operēt, tad arī atmaksāsim,» saka Ludzas slimnīcas vadītājs Juris Atstupens. Lai arī valsts 2006.gadā četrus miljonus latu galvoja tieši jaunā korpusa - operāciju bloka - būvniecībai, no šā gada septembra valsts no slimnīcas pērk tikai aprūpes un dienas stacionāra pakalpojumus, ne operācijas. Pērn slimnīcai valsts par stacionāra daļu maksāja 107 000 latu mēnesī, bet šā gada novembrī un decembrī šis skaitlis ir 7000.
Kuldīgas slimnīca 2002.gadā ņēmusi 1,8 miljonu latu kredītu jaunās slimnīcas celtniecībai. Problēmas ar atmaksu radušās gan gada laikā vidēji par 50 procentiem samazinātā slimnīcas finansējuma dēļ, gan arī tāpēc, ka pēdējos mēnešus «slimnīca sniedz tikai akūto palīdzību, kas ir ļoti dārga, nevis plānveida palīdzību, ar ko varējām pelnīt», saka slimnīcas vadītāja Laima Briča.
No pēdējiem lielākajiem valsts galvotajiem kredītiem pats lielākais ir P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai (PSKUS) - 46 miljoni latu -, to piešķīra 2007.gadā. Tagad iepirkumi iesaldēti, tuvākais projekts paredzēja viena vecā korpusa demontāžu un būvbedres sagatavošanu, tas izmaksās 60 000 latu bez PVN. PSKUS vadītājs Arnolds Atis Veinbergs saka - gaidot, kad sarakste starp FM un VM beigsies, lai var ķerties pie projektiem. 2011.gadā valsts galvotā kredīta pamatsummu būs jāsāk atmaksāt arī Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, kurai kredīta atmaksai būs jānovirza ap 729 000 latu. A.Ploriņš uzskata, ka, par spīti plaši izskanējušajam korupcijas skandālam slimnīcā, jāturpina apgūt valsts galvoto kredītu.