Krievijas Ārlietu ministrija otrdienas vakarā izplatītajā paziņojumā aicināja ASV izrādīt sapratni par notikušo, ņemot vērā abu valstu pašreizējās pozitīvās attiecības. Bet Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins, tiekoties ar bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu, sacīja, ka «Amerikā policija kļuvusi nekontrolējama un met cilvēkus cietumā». «Ceru, ka viss pozitīvais, kas tika sasniegts mūsu attiecībās, netiks sabojāts ar pēdējiem notikumiem,» viņš sacīja.
Krievijas Valsts domes Drošības komitejas vadītāja vietnieks Nikolajs Koļesņikovs izteicies, ka skandālu organizē cilvēki, kuru attieksme pret Krieviju joprojām balstās aukstā kara laika stereotipos. «Daudzi ASV politikā iesaistīti cilvēki uzskata, ka pēdējā laika siltās attiecības starp abām valstīm ir «nepiedienīgas»,» sacījis N. Koļesņikovs. Viņš izteica cerību, ka B. Obamam «pietiks gudrības, lai pareizi novērtētu situāciju». «Pirmkārt un galvenokārt, tas ir trieciens pašam ASV prezidentam,» sarunā ar aģentūru RIA Novosti piebilda deputāts.
Viņam nepiekrīt Krievijas parlamenta augšpalātas Federāciju padomes spīkers Aleksandrs Toršins, kurš aicināja medijus nepārspīlēt notikušā nozīmību. «Tā nav atgriešanās aukstajā karā, esmu pārliecināts, ka incidents nepāraugs plašā spiegu skandālā,» viņš sacīja. Viņaprāt, spilgtākais pierādījums, ka Maskavas un Vašingtonas attiecības ir sasniegušas «nepieredzēti augstu līmeni», ir ASV lēmums iekļaut čečenu separātistu līderi Doku Umarovu starptautisko teroristu sarakstā.
Arī Krievijas Ekonomikas augstskolas politikas zinātnes katedras dekāns Marks Urnovs uzskata, ka spiegu skandāls Krievijas un ASV attiecības neietekmēs. «Nedomāju, ka kāds Amerikā būtu ieinteresēts skandāla izraisīšanā. Šie cilvēki vienkārši iekrita,» domā M. Urnovs.