Krievijas politikas analītiķi secina, ka Kremļa bažas ir pamatotas, jo Krievija ir ļoti atkarīga no naftas un gāzes eksporta. «Dabiski, ka valsts, kas tik ļoti atkarīga no energoresursu cenām, pievērš lielu uzmanību enerģētikas jautājumiem,» aģentūrai AP stāsta analītiķis Fjodors Lukjanovs.
Stratēģijā rakstīts, ka Krievija vēlas kļūt par vienu no piecām lielākajām valstīm pēc iekšzemes kopprodukta. Krievija pašlaik kontrolē galvenos energoresursu eksporta ceļus no bijušās PSRS teritorijas, taču Eiropas Savienība un Ķīna izrāda arvien lielāku interesi par jauniem maršrutiem, kas apietu Krieviju. Kremlis negrib ar to samierināties, tādēļ visiem spēkiem cenšas saglabāt savu ietekmes zonu. Pēc analītiķu domām, viens no iemesliem, kas izraisīja pagājušā gada karu pret Gruziju, bija Krievijas dusmas par Gruzijas iesaistīšanos alternatīvos energoresursu tranzīta projektos.
Krievijas nacionālās drošības stratēģijas autori raksta, ka galvenais faktors attiecībās ar NATO ir alianses militārās infrastruktūras pietuvošanās Krievijas robežām, ar ko Maskava nevar samierināties. Krievijai nepatīk arī «globālu funkciju» piešķiršana NATO, jo tas esot pretrunā starptautisko tiesību normām.
Krievija izsaka gatavību veidot līdztiesīgas attiecības ar ASV, bet brīdina, ka ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošana Austrumeiropā kaitētu reģiona stabilitātei. «Visi, kas pašlaik Krievijā atrodas pie varas, ir pārslimojuši ilūzijas, ka Rietumi vēlas līdzvērtīgas attiecības ar tādu partneri kā Krievija,» aģentūrai PRAIM-TASS stāsta Politisko tehnoloģiju centra eksperts Sergejs Mihejevs.
Stratēģijā vēstīts, ka Krievijas nacionālo drošību negatīvi ietekmē «centieni pārskatīt uzskatus par Krievijas vēsturi, tās lomu un vietu pasaules vēsturē». Dokumentā uzsvērts, ka jāattīsta kopīgā «humanitārā, informatīvā un telekomunikāciju telpa» NVS valstīs un kaimiņu reģionos.