Sanktpēterburgas tuvumā notikušajā ceremonijā piedalījās arī Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders, kurš 2005. gadā ar V. Putinu parakstīja vienošanos par gāzesvada būvi.
Lai gan komerciālas gāzes piegādes pa jauno cauruļvadu sāks nākamajā mēnesī, sagaidāms, ka viss aptuveni 10 miljardu dolāru (tuvu pieciem miljardiem latu) vērtais projekts būs pabeigts nākamā gada beigās. Tas spēs ar dabasgāzi apgādāt ap 26 miljoniem Eiropas mājsaimniecību un kļūs par pirmo tiešo piegādes ceļu uz Eiropas Savienību (ES) no Krievijas, kas tai nodrošina aptuveni ceturto daļu no gāzes kopapjoma. Sagaidāms, ka cauruļvads piegādās Eiropai ap 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā.
Krievija uzsver, ka Nord Stream ļaus izvairīties no piegādes traucējumiem, kurus pēdējos gados radījušas tādas tranzītvalstis kā Ukraina. «Pamazām miermīlīgā veidā mēs attālināmies no tranzītvalstu diktāta,» uzsvēra V. Putins. Nākotnē Krievijas firma Gazprom cer gāzi piegādāt arī Lielbritānijai, Francijai un Nīderlandei.
Tomēr gāzes cauruļvada kritiķi aizrāda, ka Nord Stream tikai vairos ES atkarību no Krievijas gāzes tirgus un apgrūtinās mēģinājumus liberalizēt Eiropas enerģētikas tirgu, raksta AFP.