Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Krievija kārdina ar lielo privatizāciju

Pasaules mediju uzmanību piesaistījis Krievijas valdības šonedēļ publiskotais plāns «izlikt uz letes» vairākus valsts kontrolētus uzņēmumus, tādējādi aizsākot otro lielo privatizācijas vilni. Paredzēts pārdot gan tikai mazākuma akcijas, valstij saglabājot galveno teikšanu uzņēmumos. Vieni ieceri vērtē atzinīgi, sakot, ka tiks mazināta pašlaik lielā valsts loma ekonomikā un uzlabots Krievijas tēls, bet citi uzskata, ka tas ir tikai skaļš paziņojums, kas dzīvē varētu nerealizēties.

Jāsamazina deficīts

Krievijas Finanšu ministrijas iecere paredz trijos gados privātajiem investoriem pārdot daļu no pašlaik valsts kontrolē esošajām akcijām tādos uzņēmumos kā Krievijas lielākais naftas pārstrādātājs Rosņeft un ietekmīgākā bankā Sberbank, kopumā desmit valsts pārvaldītās kompānijās. Šādi valsts kasē cer ieplūdināt 29 miljardus dolāru (15,6 miljardi latu).

Krievijas biznesa izdevumi raksta, ka uzņēmumu aktīvu pārdošana palīdzētu samazināt valsts budžeta deficītu, tādējādi nebūtu nepieciešams spert tādu nepopulāru soli kā nodokļu paaugstināšana. Valdība cerot, ka 2011. gadā prognozēto 4% deficītu 2012. gadā izdosies samazināt līdz 3%, bet 2013. gadā līdz 2%. Privatizācijā iegūtos līdzekļus paredzēts ieguldīt arī nīkuļojošo mazo un vidējo uzņēmumu darbības attīstīšanā.

Ietekmīgais britu izdevums Financial Times uzskata, ka Krievijas lielāko uzņēmumu privatizācijai jānotiek atklāti un tai jāpiesaista atzītas starptautiskās bankas. Esot vienlīdzīgi jāļauj «pīrāga dalīšanā» piedalīties arī ārvalstu investoriem. Lai gan Krievijas valdība nevēlas pārdot uzņēmumu kontrolpaketi, privatizācija signalizēšot par to, ka valsts ierobežo tiešo ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem.

Daudz neskaidrību

Tomēr daļa ekspertu uz iecerēto «izpārdošanu» skatās ar šaubām, jo nav skaidrs, vai privatizācijā tiks iesaistīti ārvalstu investori vai pārdošana notiks ar akciju tirgu starpniecību vai arī tiešos darījumos. Nav arī zināms, ko potenciālie pircēji iegūs, iegādājoties akcijas ienesīgajos Krievijas uzņēmumos. «Tas kā vienmēr ir jautājums par cenu un to, vai investori saņems balsstiesības un varēs ietekmēt uzņēmuma attīstības politiku,» teicis ekonomists Antons Stručeņevskis.

Alfa-Bank analītiķe Natālija Orlova uzskata, ka valdībai nebūs problēmu piesaistīt pircējus, ja Krievijas galvenā eksporta produkta - naftas - cena paliks augsta. Viņasprāt, investoriem nebūs iespējas ietekmēt uzņēmumu politiku, jo valdība tos turpinās turēt savās rokās.

Tomēr izskanējis arī viedoklis, ka plāni par privatizāciju ir tikai sabiedrisko attiecību triks, par to liecinot jau agrākie izteikumi par nepieciešamību daļēji privatizēt lielākos Krievijas uzņēmumus, kas tā arī nav piepildījušies. «Viens vai divi uzņēmumi izdarīs to, ko solījuši jau gadiem, un tas tiks pasniegts un godināts kā liels sasniegums, lai nākotnē realizētu apjomīgāku kompānijas privatizāciju, bet patiesībā tas nenozīmēs neko,» Financial Times stāsta kāds vārdā neminēts ietekmīgs Rietumu baņķieris.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

24% Rosņeft akciju (pašlaik valsts pārvalda 75% akciju)
27% Transņeft akciju (78%)
25% mīnus vienu Krievijas dzelzceļa akciju (100%)
28% federālo tīklu kompānijas Vienotās energosistēmas akciju (79%)
9,3% enerģētikas kompānijas Rushidro akciju (60%)
25% mīnus vienu kuģniecības kompānijas Sovkomflot akciju (100%)
49% Dzīvokļu hipotekārās kreditēšanas aģentūras akciju (100%)
24,5% bankas VTB akciju (85,5%)
9,3% bankas Sberbank akciju (60%)
49% bankas Rosseļhozbank akciju (100%)

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?