Profesionālie krievi
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs nesen izsludināja grozījumus likumā par Krievijas attiecībām ar tautiešiem ārzemēs. Kā atzina Kremļa amatpersonas, 1999. gadā pieņemtais likums bija novecojis, tādēļ to nācās piemērot mūsdienu situācijai.
Likumā veiktās izmaiņas nosaka, ka par tautiešiem nevar automātiski uzskatīt visas personas, kas dzīvo bijušās PSRS teritorijā. Turpmāk pievienošanos tautiešu pulkam paredzēts balstīt uz pašidentifikācijas principu. Tas nozīmē, ka Krievijas tautietim jāizdara brīva izvēle par labu garīgām un kultūras saitēm ar Krieviju. Šīs saites jāstiprina ar «profesionālu darbību» krievu valodas saglabāšanā, krievu kultūras veicināšanā, tautiešu aizsardzībā un citās jomās.
Baltijas Vēsturisko un sociālpolitisko pētījumu centra direktors Viktors Guščins spriež, ka «šīs izmaiņas nav sliktas, jo cilvēkiem jāizrāda interese par savu dzimteni». Taču pašā Krievijā likuma izmaiņas izraisījušas pretrunīgu reakciju. Likumu asi kritizē aģentūras REGNUM galvenais redaktors Modests Koļerovs, jo viņš ir sašutis par to, ka turpmāk Krievija par saviem tautiešiem atzīs tikai tos, kuri pakļausies Ārlietu ministrijas ierēdņu izstrādātiem kritērijiem.
Pēc viņa domām, Ārlietu ministrija nevēlas uzņemties atbildību par visu miljoniem cilvēku lielo krievu kopienu, jo daudz ērtāk ir sadarboties ar dažiem simtiem «profesionālo krievu». «Ko jaunais likums pavēstīs to cilvēku bērniem un mazbērniem, kas karā atdeva savu dzīvību un asinis, bet tagad nedzīvo Krievijā? Piedāvās «apstiprināt savu identitāti» pie kārtējā nodevēja no vēstniecības?» vaicā M. Koļerovs.
Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks spriež, ka Krievija pēdējos gados cenšas aktīvāk atbalstīt krievu sabiedriskās organizācijas, palielinot finansējumu un kultivējot sev sabiedrotos. «Krievija ir sapratusi, ka tautiešu diasporu tuvējās ārzemēs var izmantot ārpolitisko mērķu sasniegšanai,» secina N. Muižnieks.
Gaida atbalstu
Latvijas Krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs gan vēsta, ka nekādu īpašu atbalstu no Maskavas nesaņemot. Viņš no Krievijas sagaida konkrētus soļus tautiešu atbalstam, piemēram, vīzu režīma atvieglojumus, kas pašlaik attiecas tikai uz nepilsoņiem. «Mēs dzīvojam blakus Krievijai, tā ir mūsu etniskā dzimtene, gribas biežāk aizbraukt ciemos,» stāsta V. Altuhovs, kurš pats ir Latvijas pilsonis.
Krievijas tautiešu likuma grozījumi paredz atteikties no ieceres izsniegt īpašu dokumentu, kas apliecinātu piederību krievu kopienai. Ņemot vērā citu valstu pieredzi (piemēram, Polija saviem tautiešiem piedāvā tā saukto poļa karti), secināts, ka šāda prakse nebūtu lietderīga. Toties plānots atvieglot Krievijas pilsonības piešķiršanu tautiešiem un veicināt brīvprātīgu repatriāciju uz Krieviju.
Maskavas amatpersonas jau gadiem runā par nepieciešamību repatriēt tautiešus no ārzemēm, jo tas nepieciešams, lai kompensētu iedzīvotāju skaita lejupslīdi. Taču gaidītās straumes vietā pēdējos gados uz Krieviju plūdusi tikai neliela tērcīte, piemēram, pērn uzņemti ap 9000 cilvēku.
Latvijas krievu politikas eksperts V. Guščins spriež, ka Krievijas tautiešu repatriācijas programma vairāk ir orientēta uz Vidusāziju un Kaukāzu, nevis Baltijas valstīm. «Šeit ir diezgan augsts dzīves līmenis, tādēļ cilvēkiem nebūtu viegli pārcelties uz Krieviju,» secina V. Guščins. Viņam piekrīt arī V. Altuhovs: «Jauniešiem pievilcīgākas ir Eiropas Savienības valstis, kur iespējams nopelnīt vairāk naudas.»