Līderi baidās tikt gāzti
Krievijas izlolotās un vadītās Kolektīvā drošības līguma organizācijas (KDLO) rīkotās mācības Centrs-2011 notiek no 19. līdz 27. septembrim Krievijas dienvidos, Kazahstānā, Tadžikistānā un Kirgizstānā.
Kaut gan Krievijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Nikolajs Makarovs sacījis, ka manevros piedalīsies atsevišķas nelielas brigādes, šīs militārās mācības ir vienas no lielākajām KDLO astoņu gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē. Tajās piedalās 12 tūkstošu karavīru no Krievijas, Tadžikistānas, Kirgizstānas un Kazahstānas, aptuveni 1000 kaujas tehnikas vienību, tostarp simt tanku, 70 kara lidmašīnu un 10 karakuģu no Krievijas Kaspijas jūras kara flotes, vēsta RIA Novosti. Manevrus komandē Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
N. Makarovs pagājušajā nedēļā Krievijas medijiem esot atklājis, ka mācībās karavīri apgūšot, kā tikt galā ar sociālajiem nemieriem, kas līdzinās šogad arābu valstīs notikušajiem. Tāpat KDLO dalībvalstis, kuru vidū bez iepriekš nosauktajām ir arī Baltkrievija, Armēnija un Uzbekistāna, vēlas sagatavoties cīņai pret islāma ekstrēmistiem, kas Centrālāzijas reģionā varētu aktivizēties pēc tam, kad 2014. gadā Afganistānu pametīs NATO spēki.
Krievijas un tās uzticamākās sabiedrotās valstis jau mēnešiem ar lielām bažām uzlūko tā saucamos Arābu pavasara notikumus, kuru laikā viens pēc otra tika gāzti Tunisijas, Ēģiptes un Lībijas līderi, bet tuvu šādam liktenim ir arī Sīrijas prezidents. Arī Krievijā, Baltkrievijā, Armēnijā un Centrālāzijas valstīs ilglaicīgi pie varas atrodas nedemokrātiski režīmi, kuri baidās, ka arābu protesti var iedvesmot līdzīgus notikumus arī pie viņiem.
Atsevišķas KDLO dalībvalstis ir nolēmušas veikt «preventīvus» pasākumus, lai jau saknē nocirstu oponentu vēlmi rīkot plašus protestus. Piemēram, uzraudzīt sociālās komunikācijas vietnes, kuras palīdzēja mobilizēt protestētājus arābu zemēs. Uzbekistāna jau rīkojas, jo atbildīgās varasiestādes internetā bloķē foto no arābu nemieriem, raksta The Daily Telegraph.
Sapinas skaidrojumos
Jau augustā Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko nāca klajā ar iniciatīvu, ka tautas protestu jeb, viņa vārdiem, «konstitucionālo apvērsumu» apspiešanai kādā no KDLO valstīm varētu izmantot alianses ātrās reaģēšanas spēkus, kuri tiek veidoti pārsvarā no Krievijas karavīriem. Toreiz viņš sacīja, ka kolektīvā spēka lietošana ir nepieciešama ne vien gadījumos, «kad notiek koordinēts iebrukums no ārvalstīm, bet arī gadījumos, kad citu valstu valdība iejaucas KDLO dalībvalstu iekšējās lietās», jo esot jādara viss, lai «aizsargātu KDLO valstu suverenitāti un neatkarību».
A. Lukašenko idejai piekrita arī ietekmīgais Kremļa padomnieks Sergejs Prihodko un KDLO ģenerālsekretārs Nikolajs Bordjuža. «Notikumi Ziemeļāfrikā ir atvēruši mūsu acis uz daudzām lietām. Tur notiekošais prasās pēc analīzes un atbilstošām metodēm, kā aizsargāt katru valsti,» skaļi paziņoja KDLO vadītājs.
Vēlāk N. Bordjuža taisnojās, ka ne viņa, ne Baltkrievijas prezidenta teiktais nenozīmē, ka KDLO karaspēku paredzēts izmantot, lai iejauktos organizācijas dalībvalstu iekšējās politiskajās lietās. «Mēs kategoriski iebilstam, ka ātrās reaģēšanas spēki uzņemtos policijas funkcijas vai iesaistītos politiskajās cīņās, nostājoties kāda politiskā spēka pusē,» sacīja N. Bordjuža. Tomēr Krievijas armijas vadītāja N. Makarova pēdējie izteikumi liek apšaubīt KDLO vadības pausto nostāju. «Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos notiekošie procesi ir grūti paredzami. Kas notiks tālāk? Kādi līderi nāks pie varas? Tam ir jābūt kā brīdinājumam visām valstīm. Mums ir līdzīgi jautājumi par Centrālāzijas valstīm. Mums ir jābūt gataviem jebkādiem pavērsieniem. Tieši tādēļ notiek šīs mācības,» paziņoja N. Makarovs.