Krievija norakstījusi 90% Kubas parāda, kas kopumā bija 32 miljardi dolāru. Apmaiņā pret to Maskava vēlas, lai Kuba desmit gadu laikā atmaksā atlikušos 3,2 miljardus. Turklāt krievu kompānijas varēs meklēt naftu Kubas krastos, un Havana apņēmusies iegādāties arī krievu lidmašīnas. Taču tas nāks par labu nevis Krievijas budžetam, bet konkrētiem uzņēmumiem.
Kā raksta Komsomoļskaja pravda, Krievija par Kubai atlaisto parādu būtu varējusi uzcelt 6000 bērnudārzu vai 1000 poliklīniku. Tomēr, ņemot vērā Kubas ekonomisko stāvokli, tā nebūtu spējīga atmaksāt pilnībā lielo parādu, kas jau 20 gadu apgrūtinājis sadarbību investīciju un tirdzniecības jomā.
«Pēdējos gados Krievija G8 valstu vidū kļuvusi par līderi, skatoties pēc norakstīto parādu apjoma,» laikrakstam Novije izvestija uzsvēra sabiedriskās organizācijas Krievijas finanšu direktoru klubs viceprezidente Tamāra Kasjanova. «Krievu dvēseles dāsnumu var uzskatīt par mēģinājumu iegūt jaunus ģeopolitiskos sabiedrotos, taču likme tam vienā vai otrā valstī bieži vien no mūsu valsts kases prasa brangu summu.»
Krievija parādus agrāk atlaidusi tādām valstīm kā Mongolija, Afganistāna un Sīrija, taču pati slīgst arvien lielākos parādos. Pēc Krievijas Centrālās bankas aplēsēm, valsts ārējais parāds kopš gada sākuma pieaudzis vairāk nekā par 83 miljardiem dolāru, proti, no 636,4 miljardiem līdz 719,6 miljardiem.