Depresīvā rūpniecība
Krievijas vadošais automobiļu ražotājs AvtoVAZ, kas faktiski atrodas bankrota priekšā, jau no septembra otrās puses paredzējis atbrīvot piecus tūkstošus darbinieku. Tādu lēmumu parakstījis kompānijas ģenerāldirektors. Savukārt interneta izdevums Novaja politika informē, ka līdz gada beigām darbu varētu zaudēt 36 tūkstoši no kopā 110 tūkstošiem autobūvētāja darbinieku.
Ceturtdien RIA Novosti ziņoja, ka līdz gada beigām tiks atlaisti 14 tūkstoši cita autobūves giganta - GAZ darbinieku. 5500 jau tagad atlaisti štatu samazināšanas dēļ.
Arī Krievijas vadošā aviokompānija Aeroflot plāno samazināt personālu par diviem tūkstošiem. Aģentūra Interfax, atsaucoties uz avotiem uzņēmumā, raksta, ka līdz šim darbs uzteikts jau 500 Aeroflot darbiniekiem, bet, ja pārvadājumu apjomi turpinās kristies, atlaišana varētu draudēt sešiem līdz 15 tūkstošiem cilvēku.
Saskaņā ar Federālā darba un nodarbinātības dienesta ekspertu atzinumu oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits tuvākajos mēnešos varētu pieaugt no 350 līdz 400 tūkstošiem cilvēku. Personāla samazināšanas tempi pieaug. Dienesta dati liecina, ka tikai jūlijā darbu zaudējuši 70 tūkstoši cilvēku. Dati par augustu nav apkopoti. Eksperti uzskata, ka rādītāji par šo mēnesi būs nedaudz zemāki, jo šajā laikā daudzi darbinieki tradicionāli atrodas atvaļinājumā. Bet, sākot ar septembri, speciālisti sagaida atlaišanu pieaugumu, jo sevišķi depresīvajās rūpniecības nozarēs. Kopš ekonomiskās krīzes sākuma depresijā iekļuvušas visas Krievijas rūpniecības nozares, izņemot naftas un gāzes ieguvi.
Laimīgie birokrāti
Finanšu uzņēmuma ING Wholesale Banking eksperte Tatjana Orlova prognozē, ka 2009.gada beigās oficiālā bezdarba līmenis Krievijā pieaugs līdz 10 procentiem. «Turklāt daudzi strādājošie, kuri īstenībā nesaņem atalgojumu, statistikā neparādīsies,» apgalvo T.Orlova. Tādā gadījumā patiesais bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 15 procentiem.
Svarīgi uzsvērt, ka darbu zaudējušie Krievijas iedzīvotāji ne vienmēr reģistrējas darba biržā. Bezdarbnieka pabalsts, ko personai pēc reģistrēšanās darba biržā izmaksā pusgadu, šobrīd ir 850 rubļu (13 latu).
Ja arī kāds Krievijā nav cietis no krīzes, tad tie ir valsts sektorā strādājošie. Personāla samazināšana ne valsts, ne pašvaldību iestādēs tuvākajā laikā nav paredzēta. Ierēdņu alga uz kopējā darba samaksas krituma fona stabili pieaug.
Valsts statistikas dienesta dati liecina, ka vidējā darba alga valsts ierēdņiem reģionos pirmajā pusgadā pieaugusi par 12,1 procentu, salīdzinot ar rādītājiem 2008.gadā, un sasniegusi 26,1 tūkstoti rubļu (aptuveni 400 latu) mēnesī.