Samita dalībnieki izteikušies, ka Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva sarunu tonis bijis diplomātiskāks nekā viņa priekšgājējam Vladimiram Putinam. Tomēr pašreizējais Kremļa saimnieks iebilda ES līderiem jūttīgajā enerģētikas jautājumā. Eiropa no Krievijas saņem 25 procentus no kopējā importētā dabasgāzes apjoma.
D.Medvedevs uzskata, ka vienīgi Ukraina ir vainojama divu nedēļu ilgā gāzes piegādes pārtraukumā, kura laikā miljoniem eiropiešu palika bez siltuma. Krievija janvārī pārtrauca gāzes eksportu caur Ukrainu pēc tam, kad abas puses nevienojās par energoresursa cenu. Krievijas prezidents samitā izteica šaubas par Ukrainas spējām norēķināties par gāzi, tādēļ neizslēdz turpmāku gāzes piegādes pārtraukšanu. Viņš arī rosināja ES piešķirt aizdevumu Ukrainai, lai tā spētu nomaksāt rēķinu par piegādāto gāzi.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo savukārt uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut janvāra notikumu atkārtošanos. «Mēs aicinām Krieviju un Ukrainu darīt visu, lai izsargātos no vēl vienas gāzes piegādes krīzes,» Ž.M.Barrozo citē Reuters. «Cieš Eiropas patērētāji, kuri nav vainīgi šajās problēmās.»
Krievija samita laikā cerēja sagaidīt pozitīvu reakciju uz D.Medvedeva ierosinājumu izstrādāt jaunu dokumentu, kas aizstātu 1991.gadā pieņemto Enerģētikas hartu, kuras mērķis bija integrēt bijušā padomju bloka enerģētikas sektoru. Lai gan ES līderi paziņoja, ka gatavi uzklausīt Maskavas priekšlikumus, viņi vienlaikus uzsvēra, ka nesaskata nepieciešamību atteikties no pašreizējās vienošanās. Atturīgi uztverti arī Krievijas priekšlikumi par visaptverošas Eiropas drošības sistēmas veidošanu.
D.Medvedevs izteicis satraukumu par ES centieniem veidot īpašas attiecības ar bijušajām padomju bloka valstīm. «Mēs nevēlamies, ka Austrumu partnerība vērstos pret Krieviju,» sacīja Krievijas prezidents. «Es nevēlos, ka šī partnerība tuvinātu ES valstīm atsevišķas pretkrieviski noskaņotas kaimiņvalstis.»
ES Austrumu partnerība paredz veidot tuvākas ekonomiskās un politiskās attiecības apmaiņā pret demokrātiskām reformām. Tās ietvaros vienošanos ar ES parakstījušas Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina.