«[Krievijas uzpircēji] pērk ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Nīderlandē. Visur, kur vien ir iespējams nopirkt,» Dienai galveno iemeslu kartupeļu sadārdzinājumam Latvijā klāsta tupeņu audzētājas zemnieku saimniecības Ūdensblusas saimniece Anda Rūtenberga. Vietējie ražotāji brīdinājuši veikalniekus par drīzu vietējo kartupeļu krājumu izsīkumu, tāpēc tirgotāji lūko, kur citviet iepirkt Latvijas patērētāja iecienīto dārzeni.
Vaino sausumu un lietavas
Dienas aptaujātie kartupeļu audzētāji stāsta, ka pērnajā sezonā kartupeļu raža Latvijā sanāca salīdzinoši slikta. Vasarā laiks bija pārāk sauss kartupeļiem, bet rudenī - pārāk mitrs. «Daudz kartupeļu rudenī palika uz lauka nenovākti, zem ūdens,» stāsta A. Rūtenberga. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe lēš, ka lielākajai daļai dārzeņu šī gada kopraža bija par trešdaļu mazāka. Nav arī zināms, cik no tās spēs saglabāt kvalitāti līdz uzglabāšanas perioda beigām. Zemnieki stāsta, ka novāktie kartupeļi ir ne īpaši labas kvalitātes, tupeņi daudz bojājas. Kartupeļiem nelabvēlīgi laika apstākļi pagājušajā sezonā bijuši arī citviet. Sausums Krievijā un citās bijušās Padomju Savienības valstīs ietekmēja arī graudu ražas, kas atsaucās uz graudu izstrādājumu produktu cenām. Polijā turpretim bijušas stipras lietavas, arī citviet Eiropā laikapstākļi lauksaimniecības produktu, arī tupeņu, ražotājiem nebija vēlīgi.
«Vienuviet bija pārāk sauss laiks, citviet - pārāk lietains un plūdi,» saka Mūsmāju dārzeņu valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa un piebilst, ka atkarībā no valsts un apgabala pērnajā sezonā ievākti ap 80%, salīdzinot ar iepriekšējo - 2009./2010. gada - sezonu. Tiesa, tad situācija bija pretēja - raža bija labāka, tādēļ dārzeņi Latvijā ilgi esot pārdoti zem pašizmaksas. Dārzeņu audzētāji strādājuši ar zaudējumiem, tāpēc viens otrs samazināja savas kartupeļu platības vai vispār pārtrauca nodarboties ar šo rūpalu. «Pašreizējā cena ļauj nedaudz atgūt šos zaudējumus,» sacīja E. Strazdiņa. SIA Latvijā audzētu dārzeņu loģistika līdzīpašniece Kristīne Brunovska gan norāda: sliktās ražas dēļ augstāka ir ne tikai tupeņu pārdošanas cena, bet arī to pašizmaksa.
Krievi maksā labāk
Slikto tupeņu ražu dēļ Rietumeiropā un Austrumeiropā kartupeļu piedāvājums ir zemāks par pieprasījumu. Krievijas pircēji meklē tupeņus citās valstīs, arī Latvijā, piedāvājot par tupeņiem labāku cenu nekā pašmāju pircēji. Turklāt Krievijas pircēji norēķinājušies par pirkumu priekšapmaksā atšķirībā no vietējiem, kuri labākajā gadījumā norēķinās 30-40 dienu laikā pēc preces piegādes, saka A. Rūtenberga. «Viss jau izpārdots. Pārdevām Krievijas uzpircējiem 15% kartupeļu, bet zinu saimniecības, kas Krievijai pārdeva 70%-100% kartupeļu. Tas bija ļoti izdevīgs piedāvājums - pirka vidēji par 23-25 santīmiem kilogramā, savukārt veikali maksāja ap 20 santīmiem,» ziņu aģentūrai LETA sacījis SIA Baldones lauki valdes priekšsēdētājs Ivars Pundiņš. Veikalu tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš Dienai norādīja, ka milzīgā Krievijas pieprasījuma dēļ mūsmāju dārzeņu audzētāji ceļ savu produktu cenu un brīdina, ka Latvijas dārzeņi, arī kartupeļi, varot beigties. «Neko darīt - pircējiem būs jāizvēlas rīsi vai griķi un jāgaida jaunie kartupeļi no Marokas vai Izraēlas,» sacījis I. Pundiņš. Maxima pārstāvis gan norāda: ja vietējo kartupeļu trūks, nāksies «tos meklēt kaut kur ārzemēs». Viņš gan neatklāj, kurā valstī tupeņus varētu iepirkt, «lai konkurenti neaizsteigtos priekšā». Šā gada janvāra pirmajā pusē, salīdzinot ar pērno decembri, kartupeļi Rīgas tirgos maksāja par 30% vairāk, bet lielākā daļa citu dārzeņu maksājuši lētāk, norāda LTVC vadītāja. Veikalos, kur kartupeļu cena bijusi nedaudz augstāka nekā tirgū, sadārdzinājums procentuālā izteiksmē ir mazāks.