Analītiķi jau atzīmē, ka tas papildina pagājušajā nedēļā Valsts domē grozīto likumu par aizsardzību. Turpmāk likums atļauj Valsts prezidentam nosūtīt karaspēku militārām operācijām ārzemēs ne tikai cīņā pret terorismu atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, kā to paredzēja līdzšinējais likuma variants.
Aizsargās lūdzējus
Grozījumi aizsardzības likumā bija nepieciešami, jo izrādījās, ka armijas piedalīšanās Gruzijas karā īsti neatbilda Krievijas likumiem. Tagad grozījumi nosaka, ka armiju drīkst izmantot ārpus valsts robežām, lai «atvairītu bruņotu uzbrukumu militāriem formējumiem, citiem karaspēka veidojumiem vai orgāniem, kas izvietoti aiz Krievijas robežām, vai lai atvairītu vai novērstu bruņotu uzbrukumu citai valstij, kas lūgusi Krievijas palīdzību».
Armiju drīkst izmantot arī, lai «pret bruņotu uzbrukumu aizsargātu Krievijas pilsoņus, kas atrodas ārzemēs», un lai «cīnītos pret pirātismu un garantētu kuģošanas drošību».
N.Patruševs (viņš kādreiz bija Federālā drošības dienesta direktors) laikrakstam Izvestija stāsta, kāpēc vajadzējis militārajā doktrīnā ierakstīt preventīvā kodoltrieciena tiesības: «Šādi formulējumi nepieciešami, lai Krievija saglabātu kodollielvalsts statusu. Tā tuvākajā nākotnē ir mūsu prioritāte.» Turklāt viņš piebildis, ka runa ir par Krievijas kodolieroču izmantošanu ne tikai globālā, bet arī reģionālā vai lokālā karadarbībā.
1982.gadā PSRS ārlietu ministrs Andrejs Gromiko no ANO Ģenerālās asamblejas tribīnes paziņoja, ka PSRS nekad nelietos kodolieročus pirmā. Līdzīgas saistības pēc PSRS sabrukuma uzņēmās arī Krievija. Komentējot, kāpēc tagad šī apņemšanās ir atcelta, bijušais Krievijas raķešu spēku komandieris ģenerālis Vladimirs Jakovļevs ITAR-TASS saka: «Uz to mudina NATO bloka ekspansija pie Krievijas robežām, NATO un ASV interešu ekspansija bijušajā padomju Kaukāzā, diskusijas par Gruzijas uzņemšanu NATO.»
Mājiens kaimiņiem un ASV
«Kritiskus draudus Krievijas nacionālajai drošībai var radīt tikai hipotētisks konflikts ar Baltijas valstīm, kas ir NATO locekles,» raksta ziņu aģentūras RIA Novosti militārais analītiķis Iļja Kramņiks. Viņš gan uzreiz piebilst, ka militāra konflikta iespējamība Baltijas valstu dēļ pašlaik līdzinoties nullei. Turklāt šāda konflikta izveidošanās gadījumā tas vairs nebūšot lokāls un Krievijas kodoltrieciena mērķi noteikti nebūšot Baltijas valstu teritorijās.
«Grūti iztēloties nosacījumus, kuriem jāpiepildās, lai Krievija ar kodolieročiem vērstos pret pretinieku reģionālā konfliktā,» raksta opozicionārais interneta izdevums grani.ru. Preventīvā kodoltrieciena koncepciju izdevums vērtē kā sava veida mājienu, kas adresēts Krievijas tuvākajiem kaimiņiem, un trumpi attiecībās ar Vašingtonu.