Kipru gaida smaga nākotne, prognozē ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns. Acīmredzot šis cilvēks zina, ko gatavo Kiprai. Daži Latvijā berzē rokas - varbūt Kipras nauda plūdīs pie mums. Finanšu ministrs Andris Vilks atvēsina galvas - šo naudu mums neredzēt kā savas ausis. Tā noguls vecās Eiropas bankās.
Tomēr 2012. gada pirmajā pusē, kad Kiprā saasinājās problēmas, Latvijā ieplūda aptuveni 1,2 miljardi ASV dolāru. Tāpēc šķiet, ka Vilks runā par vēlamo, uz ko ir orientēta ES politika. Jeb, pareizāk sakot, to baņķieru politika, ko pārstāv tā saucamā troika, ko veido Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds.
Pārejas laiks ir beidzies. Nekādus tiltus starp Austrumiem un Rietumiem Eiropai nevajag. Starpniekus Latvijā vai Kiprā nevajag.
Dažkārt ir kārdinājums pārņemt tos mītus, ko aktīvi uztur caur presi. Pasaciņa par godīgajām valstīm un bankām un mazajām, negodīgajām ofšorvalstīm ir no šīs sērijas.
Pat pēc tam, kad pēc 2008. gada viens pēc otra atklājas fakti, ka ar mahinācijām nodarbojas lielākās un prestižākās ASV, Lielbritānijas un citu paraugvalstu bankas, daudzi vēl tic šim nepamatoti uzturētajam dalījumam labajos un sliktajos, kur labie neesam mēs. Pat mūsu valdība lielās, ka Latvija atgūst finanšu sektora uzticību. Kaut gan vajadzētu būt otrādi pēc krīzes.
Lai arī Kipra, protams, ir klasisks ofšors, tā nav nekas neparasts vai būtiski atšķirīgs no citiem Eiropas finanšu centriem. Mēroga ziņā Kipra ir nenozīmīgs spēlētājs, salīdzinot ar Londonu, Luksemburgu vai Cīrihi, uzsver arī The Tax Justice Network direktors Džons Kristensens izdevumam Slate. Pēc Alfa Bank aprēķiniem 90% krievu kapitāla caur Kipras kontiem dodas tālāk uz citām Eiropas bankām, galvenokārt Šveici.
Kipras IK struktūra ir tipiska mazām valstīm, kas ir finanšu centri. Luksemburgai ārvalstu finanšu līdzekļi, kas nogulst tās bankās, vēl ievērojamāk pārsniedz valsts IK nekā Kiprai. Tomēr to nekad nesauks par problēmu. Tāpēc, ja EK paziņo, ka Kiprai ir jāmaina ekonomikas struktūra, to var lasīt tā, ka Kiprai vairs nav jābūt finanšu centram.
Kipras banku krīzei nav nekāda sakara ar vietējo Kipras ekonomiku, bet tam ir tiešs sakars ar Eiropas politiku un eiro krīzi. Kipras bankas nodarbojās tikai ar to, ko paredzēja brīvās finanšu plūsmas princips ES. Un iekrita Grieķijas banku, bet ja skatāmies plašāk, Eiropas banku sistēmas nepareizību dēļ.
Latvijā nodokli par baņķieru darbībām uzlika visai tautai, Kiprā to cenšas uzkraut depozītu turētājiem. Tas, ka prasību par tā saucamo depozītu nodokli uztur EK, ECB un SVF, kam 10 miljardi ir niecīga summa, rada aizdomas, ka viņi vienkārši grib diskreditēt Kipru, lai cilvēki tur neturētu naudu. Baumu par to dēļ vien Kipra kopš februāra zaudēja 100-150 miljonus eiro dienā. Bez ilūzijām - šis «nodoklis» ar atpakaļejošu datumu ir precedents arī mums.
Ir vajadzīgs cinisks melnais humors, lai par glābšanas plānu nosauktu to, kas ir Kipras finanšu centra iznīcināšanas plāns. Arī bagāto krievu naudai jāstāv Šveices un Londonas, nevis Kipras vai Latvijas bankās. Vai tāds ir troikas vēstījums mums?