No drošībniekiem baidās
Kaut oficiāli Dzimtajā valodā joprojām ir tikai trīs biedri - par radikāļiem bieži vien dēvētie Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs, kā arī ekonomikas zinātņu doktors Aleksandrs Gapoņenko, viņi uzskaitījuši, ka aktīvu darboņu organizācijai esot vismaz 200. Šie cilvēki vienkārši baidoties «noformēties», apgalvo A. Gapoņenko, jo «drošības iestādes pret mums izvērš psiholoģisko teroru». Viņš Dienai stāstīja, ka līdz ar referendumu Dzimtās valodas aktivitātes nav noslēgušās - tagad tikšot rīkotas «virtuālās nepilsoņu vēlēšanas», un ar to rezultātiem biedrība vērsīšoties Eiropas institūcijās, prasot to stingru atbalstu balsstiesību piešķiršanai nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās. A. Gapoņenko arī sola cīnīties par reģionālās valodas statusu krievu valodai Latgalē un Latvijas lielajās pilsētās.
Savukārt V. Lindermans un J. Osipovs, kuri savas politiskās ambīcijas nekad nav slēpuši, prom no Dzimtās valodas neiešot, bet paralēli veidos apvienību no abu jau esošajām partijām, ar ko startēt 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, Dienai atzina J. Osipovs. Viņš agrāk bijis pazīstams kā Krievijas radikālās barkašoviešu kustības Latvijas atzara līderis, bet V. Lindermans savulaik ieņēmis augstu pozīciju Krievijas nacionālradikālajā Nacionālboļševiku partijā.
Gards kumoss
Parakstu vākšanas sākotnējie panākumi Dzimto valodu padarījuši par gana iekārojamu kumosu krievvalodīgo aktīvistu ar politiskām ambīcijām vidū, un pirmie šķēpi par tās politisko kapitālu tika salauzti jau pirms 11. Saeimas vēlēšanām. Toreiz no parakstu vācējiem atšķēlās viens no akcijas iniciatoriem Eduards Svatkovs ar savu organizāciju Vienota Latvija. Viņš skaļi paziņoja, ka patiesībā aiz tās slepus stāvējis Saskaņas centrs (SC), un pats uz Saeimu kandidēja no PCTVL saraksta. Jāpiebilst, ka parakstu vākšana par referendumu uzņēma apgriezienus, kad par to parakstījās Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) - nedēļā ievākto parakstu skaits vairāk kā trīskāršojās.
Tagad jautāts par tā brīža notikumiem, E. Svatkovs stāsta, ka akciju esot «nozadzis» V. Lindermans: «Mēs gribējām atrast kopīgos saskarsmes punktus ar latviešiem, bijām gatavi piekrist reģionālās valodas statusam. Bet tad mums piespēlēja Lindermanu, un viņš teica - nē, ejam pret latviešiem!» E. Svatkovs uzskata, ka V. Lindermanam tas bijis vajadzīgs tikai, lai vairotu savu popularitāti pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām, un te viņš arī saskata SC ieinteresētību - jau no sākta gala mērķis esot bijis izveidot partiju, kas savāktu SC vīlušos krievvalodīgo elektorāta daļu, bet patiesībā ar to konkurētu tikai nosacīti.
Vienam no Dzimtās valodas līderiem A. Gapoņenko gan par to ir cita versija: «Viņš [E. Svatkovs] vienkārši izrādījās neadekvāts cilvēks. Kliedza - es gribu deputātos. Teicām, lai iet un kandidē, no kādas partijas grib, bet viņam vajadzēja, lai Dzimtā valoda būtu tā partija. Tā kā mūsu vienošanās ir, ka Dzimtā valoda paliek tikai sabiedriska organizācija, mūsu ceļi šķīrās.» Kaut A. Gapoņenko savulaik bijis SC izvirzītais ekonomikas ministra amata kandidāts, viņš kategoriski noliedz saistību ar šo politisko spēku: «Vienkārši piedalījos kā eksperts partijas programmas izstrādē, un man piedāvāja izvirzīt uz amatu. Teicu - puiši, jūs taču zināt, ka es nevaru, man nav pilsonības, bet atļāvu, lai mani izmanto reklāmas nolūkos.»
Spalvainās finanses
Kopš referenduma arvien biežāk izskan arī versijas par to, no kurienes Dzimtā valoda varētu būt dabūjusi naudu reklāmas aktivitātēm. DP priekšnieks Jānis Reiniks izteicies, ka tās esot «milzīgas summas», un devis mājienu, ka nauda referenduma aktivitātēm varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā. Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) vakar Latvijas Radio norādīja - esot pilnīgi skaidrs, ka referenduma iniciatoriem ir atbalsts no politiskajām un finansiālajām aprindām ārvalstīs. Detalizētāk šos apgalvojumus DP gan pagaidām nekomentē - tikšot gaidīts 31. marts, kad Dzimtajai valodai Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz atskaite, un tad drošībnieki pārbaudīs, vai deklarētais atbilst patiesībai.
Tikmēr paši oficiālie referenduma iniciatori šādus apgalvojumus kategoriski noliedz, nosaukdami nelielas, bet dažādas summas, ko Dzimtā valoda iztērējusi pirmsreferenduma kampaņai. E. Svatkovs stāsta - pirmā fāze, kad bija jāsavāc 10 000 parakstu, ko iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā, esot izmaksājusi 20 000 latu. A. Gapoņenko savukārt apgalvo - tie bijuši 7000 līdz 8000 latu. J. Osipovs nosauc vēl citu skaitli - reklāmai Dzimtā valoda iztērējusi 5000 līdz 6000 latu.
Kaut nosauktie skaitļi atšķiras, visi aptaujātie ir vienoti atbildē, kur nauda dabūta - tā esot savākusies no nelieliem ziedojumiem, kurus biedrībai iemaksājuši idejas atbalstītāji tepat Latvijā. «Drošības iestādes vienkārši negrib atzīt, ka mēs esam 300 000 cilvēku masu kustība, nevis daži radikāļi, tāpēc arī meklē visādas ārvalstu «spalvainās rokas». Patiesībā mēs esam kā Martins Luters Kings ASV,» dižojas A. Gapoņenko.
Dīvainā pašreklāma
Neatbildēts gan paliek jautājums par reklāmas video, kas pirms referenduma gana bieži bija redzami telekanālā PBK. Gan A. Gapoņenko, gan J. Osipovs noliedz jelkādu savas biedrības saistību ar tiem. J. Osipovs savukārt uzsver - ja jau DP interesē, kas tērējis naudu reklāmai, lai iet un prasa to PBK, jo viņam kā privātpersonai šādu informāciju neviens nedodot.
E. Svatkovs, kurš pret bijušajiem kolēģiem SC un Dzimtajā valodā siltas jūtas nelolo, gan apgalvo - bez politiskas naudas tur noteikti neiztika, bet PBK oficiālā versija par to ir pavisam savādāka - šie video bijuši televīzijas pašreklāma! «Nav slēgtas vienošanās ne ar fiziskām, ne juridiskām personām par šo materiālu izgatavošanu un izvietošanu SIA Baltijas mediju alianse pārstāvētajos kanālos. Tāpat nav veikti nekādi maksājumi saistībā ar minētajiem videomateriāliem. TV reklāmas rullīši ir uzskatāmi par sociālo paziņojumu ar SIA Baltijas mediju alianse pārstāvēto televīzijas kanālu pašreklāmas elementiem,» skaidroja PBK preses sekretārs Edžus Vējiņš.