Jānis Stradiņš
Krišjānis Valdemārs vienā no savām agrīnajām grāmatām par latviešu valodas nepieciešamību ap 1850. gadu sacīja, ka tas varētu būt uz 200 gadiem. K. Valdemārs iestājās par latviešu valodas modernizāciju. Vienlaikus Valdemārs bija ļoti reāli domājošs cilvēks, kurš jau tad redzēja agrās globalizācijas pazīmes Eiropā. Latviešu valodas modernizācijai, ko pamatoja K. Valdemārs un Krišjānis Barons, gan visvairāk deva Juris Alunāns un Kronvaldu Atis. Toreiz tikai šaurs cilvēku loks vispār ticēja latviešu valodas nākotnei - un šajā sakarā Valdemārs izmeta savu slaveno teicienu, ka vismaz 200 gadu latviešu valoda dzīvos. Pat vistalantīgākais latviešu valodas zinātājs Augusts Bīlenšteins toreiz neticēja, ka kādreiz latviski varēs pārtulkot lielo filozofu darbus. Atšķirībā no Merķeļa, starp citu. Kronvaldu Atis savā brošūrā Tautiskie centieni paredzēja latviešiem nākotni, tomēr domāja, ka pēc piecām paaudzēm, tātad ap 1975. gadu, latviešu nācija varētu sākt pagurt. Tā arī bija, bet, par laimi, nāca atmoda.