Viens no ievērojamākajiem pasaules mākslas forumiem būs atvērts no 4. jūnija līdz 27. novembrim. Ekspozīciju galvenā tēma, ko izsludināja biennāles kuratore mākslas zinātniece Bīče Kurigere (Šveice), ir ILLUMInations/ILUMInācijas. Šīs devīzes pirmā daļa ILLUMI akcentē to, ka Venēcijas biennāle nodarbojas ar cilvēku apgaismošanu saistībā ar mūsdienu mākslas daudzveidīgajiem un sarežģītajiem procesiem, kā arī izceļ šo parādību nozīmīgumu globalizētajā pasaulē. Viens no biennāles stūrakmeņiem būs renesanses laika ievērojamā Venēcijas gleznotāja Tintoreto (1518-1594) daiļrade, kurā zīmīga loma ir tieši gaismas meklējumiem.
Savukārt devīzes otrā daļa - nations - apzīmē nāciju ne tikai tradicionālajā izpratnē, bet šādu statusu piešķir arī mazām mākslinieku kopienām, kas atspoguļo mākslu un cilvēku radošuma uzplaukumu visā pasaulē.
«Mana iecerētā ekspozīcija Mākslīgais miers raksturo to, kas mani šobrīd visvairāk interesē. Tā nav saistīta ar biennāles moto, taču laimīgā kārtā tehniskie izteiksmes līdzekļi ir izrādījušies atbilstoši,» stāsta Kristaps Ģelzis. Viņa ekspozīcijas kuratore ir Daiga Rudzāte. Mākslinieks Venēcijā paredzējis izstādīt vairākas lielformāta (9 x 2 m) gleznas, kas tiks radītas ar speciālām krāsām ūdens akvareļa tehnikā un atradīsies telpā, ko izgaismos luminiscentā gaisma.
Ekspozīcijas apakšvirsraksts ir Laikmetīgā ainava. «Gleznojumos, iespējams, nebūs redzams nekāds saturs, taču to piešķirs izstādes apmeklētāji - es kā mākslinieks nolikšu savu noskaņu, un viņi man piespēlēs,» skaidro K. Ģelzis. Mākslinieks atklāj, ka gleznās mēģinās radīt dienas ritma noskaņu: rīts, kas nāk ar cerību, ka visu vēl var labot; diena, kurā no mums neatkarīgi spēki visu sabojā; vakars, kad cilvēks kļūst kašķīgs un vēlas ātrāk pielikt dienai punktu, kā arī noslēgumā - nakts. Nakts šoreiz īpaša ar to, ka, visticamāk, mākslas darbi taps tieši šajā dienas laikā un turpat uz vietas Venēcijā.
«Pagaidām nav vērts domāt par to, vai piedalīšanās Venēcijas biennālē kaut ko mainīs,» Dienai saka K. Ģelzis, kurš līdz šim Venēcijas biennāli apmeklējis tikai vienu reizi 90. gados. «Ja nav iemesla, vietās, kur esmu pabijis kā tūrists, vairs neatgriežos,» viņš teic, tomēr šoreiz būšot citādi - atgriezīsies, jo iemesls ir profesionāls.
Kristaps Ģelzis uzsver, ka pret savu pienākumu - pārstāvēt Latviju Venēcijas biennālē - viņš izturas maksimāli atbildīgi. 60 000 latu, ko Kultūras ministrija plāno ieguldīt, ir līdz šim mazākais piešķīrums Latvijas pārstāvniecībai Venēcijas biennālē. Mākslas darbu veidošanai tiks atvēlēti 20 000 latu, savukārt pārējā summa paredzēta ekspozīcijas telpu īrei.
Vaicāts, kādas ir Latvijas mākslinieku izredzes starptautiskajā mākslas tirgū, Kristaps Ģelzis noteic - konkurētspējīgi neesam. Varbūt kādreiz - nākotnē. Viņš atgādina, ka piedalīšanās Venēcijas biennālē ir valstisks pasākums un ar to ir jārēķinās. «Nezinu, kāds būtu rezultāts, ja šis process būtu simtprocentīgi nodots mākslas teorētiķu, kritiķu un kuratoru rokās. Manuprāt, galvenais ir mākslas fakts kā tāds, savukārt, kā to virza uz priekšu, ir citu uzdevums. Mākslinieks var tikai paspiest uz jūtām. Ja izdodas notrāpīt ar cilvēcisko momentu, kas izstādes apmeklētāju uzrunā, ir forši!» piebilst K. Ģelzis.