Kristību forma mainās - saturs paliek
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Svētku etiķete
Apģērbs. Kaut arī mūsdienās nav stingru prasību
attiecībā uz apģērbu, kādā kristāmais bērniņš un viņa radinieki
dodas uz baznīcu, tradicionāli mazuli ģērbj gaišās drēbēs. Līdz
gada vecumam gan puisītim, gan meitenītei mēdz vilkt baltu, garu
kleitu, vēlāk - zēnam gaišu uzvalku. Pareizticīgie nereti kristību
krekliņu glabā kā nozīmīgu relikviju visu mūžu. Kristību laikā
mazuļa galviņu apslaka ar ūdeni, tāpēc ieteicams paņemt līdzi
cepuri, ko mazulim pēc rituāla uzlikt, lai viņš
neapaukstējas.
Dāvanas. Kristībās parasti
dāvina dāvanas ar simbolisku nozīmi un tādas, kas kā vērtības
glabājamas visu dzīvi - juvelierizstrādājumus, gravētas
sudrablietas, Bībeli, jubilejas monētas un tamlīdzīgi. Parasti
kristāmajam bērniņam krustvecāki dāvina krustiņu. Pirms dāvināšanas
var palūgt mācītājam to iesvētīt.
Jāatceras, ka baznīcā netiek
akceptētas rotas un suvenīri ar horoskopa zīmēm un citiem tā
saucamajiem pagāniskajiem simboliem.
Svinības. Pēc kristībām baznīcā parasti seko
svinības, tad arī notiek apdāvināšanās. Kristību svinības var
turpināt gan mājās un piknikā, gan kafejnīcā vai viesu namā -
stingri rituāla ierobežojumi darbojas tikai baznīcā.
Ciemiņi. Cik daudz cilvēku aicināt uz kristībām -
atkarīgs no ģimenes vēlmēm un materiālajām iespējām. Vismaz baznīcā
ierašanās netiek liegta nevienam.
Mielasts. Svinību galdu parasti klāj
gaišos toņos, tādus izvēlas arī ēdienus.
Latviskās tradīcijas
Mūsdienās nacionālās tradīcijas un kristīgie rituāli bieži vien
ir sajaukušies un pārklājas viens ar otru, savstarpēji integrējot
tradīcijas. Līdzīgi kā kristīgajai baznīcai, senatnē latviešiem
mazuļa pirmie svētki bijuši krustabas, kad jaundzimušajam dots
vārds. Svinības notikušas apmēram devītajā dienā pēc dzimšanas,
ilgušas vairākas dienas, un to ietvaros tikuši veikti dažādi
rituāli. Galvenie dalībnieki: krustvecāki - kūmas un mazulis -
pāde.
Atšķirībā no mūsdienām, kad parasti bērniņš tiek kristīts
baznīcā, krustabas notika dabas svētvietā, ko dēvēja par Māras
svētnīcu, Māras krusts bija tradicionāla krustabu simbolika.
Krustvecāki uz svētkiem vilka greznas drēbes - lai krustbērnam
bagāta dzīve. Apģērbs bija, cik iespējams, rakstains - lai mazulis
aug par lielu lasītāju un rakstītāju. Tradicionālas dāvanas bija
maize - veselībai, nauda - bagātībai, grāmata - gudrībai.
Krusttēvs krustbērnam dāvināja naudu, krustmāte - apģērbu.
Krustvecāki arī bija tie, kas kāra šūpuli. Krustabu svētki bija
jautri ar dančiem un bagātīgu mielastu.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
1 komentārs
rrr