Sagatavošanās darbi
Vēlmē parūpēties ne tikai par atvases materiālo, bet arī garīgo labklājību aizvien biežāk bērniņu kristīt izvēlas arī vecāki, kuri ikdienā nav regulāri baznīcas apmeklētāji vai izteikti reliģiozi cilvēki. Bet, tā kā tieši reliģiskais faktors ir kristību būtiskākais aspekts, visticamāk, vecākiem, kas paši nav kristīti, nāksies vispirms iziet iesvētes mācību un kristīties - tas jāņem vērā, plānojot mazuļa kristību datuma izvēli. Ir draudzes, kurās kristības veic svētdienas dievkalpojuma laikā, bet dažviet notiek īpaši kristību dievkalpojumi, kuros tiek kristīti visi mazuļi, kas noteiktā laika periodā pieteikušies šiem svētkiem.
Kristības var iekļaut kādu citu nozīmīgu svētku periodā, piemēram, kristot bērniņu Ziemassvētkos, vai arī veidot kā tradīcijām bagātus ģimenes svētkus, pēc kristību rituāla baznīcā turpinot svinības kā dārza svētkus vai mielastu ģimenes un draugu lokā.
Lai kristītu mazuli, nepieciešams pieteikties izvēlētajā draudzē, vecākiem doties uz sarunu pie mācītāja, kurā vajadzēs informēt par savu un iecerēto bērna krustvecāku reliģisko piederību, kā arī iesniegt mazuļa dzimšanas apliecības kopiju - bērna kristības tiek reģistrētas draudzes kristību reģistrā. Ja kristāmais bērniņš jau sasniedzis skolas vecumu, viņam nāksies apmeklēt svētdienas skolu un pašam apgūt kristīgos pamatprincipus.
Filmēt un fotografēt rituāla norisi atļauts visās baznīcās, tikai vēlams brīdināt svinīgo mirkļu iemūžinātāju savu darbiņu veikt, cik iespējams, neuzkrītoši, lai netraucētu svinīgo gaisotni.
Kristības ir bez maksas, bet vēlams dot ziedojumu baznīcai - katrai ģimenei pēc iespējām un ieskatiem par tā lielumu.
Dažādās konfesijas
Luterāņu konfesijās mazuļus parasti mēdz kristīt agrā vecumā - pirmajā dzīves gadā. Luteriskajā baznīcā bērnu var kristīt tie vecāki, kas paši ir luterāņi (vai viens no vecākiem). Krustvecāki kristāmajam nav obligāti nepieciešami, bet, ja tie tiek izvēlēti, tad arī viņiem jābūt luterāņiem.
Katoļu baznīcā arīdzan ir prasība, ka kristāmā vecākiem pašiem jābūt kristītiem katoļiem. Vēlams, lai vecāki būtu arī laulājušies katoļu baznīcā, taču tā nav obligāta prasība. Mazulim vajadzīgi krustvecāki - kristīti katoļi. Izņēmuma kārtā var būt tikai viens krustvecāks.
Pareizticīgo konfesijas tradīcijas paredz, ka mazulis var tikt kristīts ne ātrāk kā 40 dienu pēc dzimšanas. Ja vecāki ir kristīti, krustvecāki nav nepieciešami. Taču, ja vecāki paši nav kristījušies, krustvecāki ir obligāti, turklāt piederīgi pareizticībai. Krusttēvs un krustmāte nedrīkst savā starpā būt asinsradinieki. Iespējams iztikt tikai ar vienu no krustvecākiem - meitenei tā būtu krustmāte, puisītim - krusttēvs.