TP līderis piedalīties publiskajās debatēs esot aicināts vairākkārt, jau kopš paziņojuma par atgriešanos politikā. Līdz šim visi aicinājumi bijuši nesekmīgi, tāpēc raidījuma autors Jānis Domburs piekritis kompromisam - ļaut A.Šķēlem būt raidījuma vienīgajam viesim, jo tā viņš skatītājiem varēšot «iedot kaut ko, nevis neko». A.Šķēles preses pārstāvis Romāns Meļņiks stāsta, ka A.Šķēlem neesot kategoriskas nostājas pret debatēm kopumā, arī no priekšvēlēšanu debatēm viņš nevairīšoties, taču šis esot bijis rezultāts R.Meļņika un J.Dombura sarunām par to, kāds raidījuma formāts būtu «interesantākais».
«Ja man būtu divas opcijas - vai dabūt interviju ar šādiem noteikumiem vai nedabūt vispār, es arī piekristu,» J.Dombura izvēle saprotama šķiet LU doktorantei Olgai Proskurovai-Timofejevai. Citi eksperti ir kritiskāki. Lai arī J.Domburs ir labs intervētājs, diskusija ir izaicinošāks žanrs nekā intervija, saka Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs. Neesot noliedzams, ka no reitingu viedokļa šis solis, visticamāk, attaisnosies, taču jautājums esot - par kādu cenu. Sabiedriskajai televīzijai šāda izvēle ir risks, jo tā A.Šķēle «tiek padarīts par izredzētu personu», uzskata RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne. Vēl kritiskāka ir žurnāliste Baiba Strautmane, norādot - raidījumam būtu daudz lielāka pievienotā vērtība, ja tiktu intervēts kāds svarīgs cilvēks, kā Valsts prezidents vai premjers (šādu amatpersonu dēļ J.Domburs jau iepriekš dažas reizes ir atteicies no debašu formāta), taču A.Šķēle «nav nekas vairāk kā ārkārtīgi nepopulāras partijas vadītājs», kurš turklāt nevar lepoties ar to labāko reputāciju. Mediju eksperti uzskata, ka pēc šī gadījuma arī citi lielie spēlētāji Latvijas politikā varētu pieprasīt līdzīgas privilēģijas.
«Es esmu sekas,» uzsver J.Domburs, tā pasakot, ka, viņaprāt, galvenā problēmas sakne ir nevis žurnālista rīcībā, bet gan A.Šķēles piekoptajā komunikācijā. Arī citi eksperti norāda, ka A.Šķēle uzvedas kā vadonis, skaidri nospraužot līnijas, ka runās, kad gribēs, ar ko gribēs un par ko gribēs. Līdz šim žurnālistiem daudzkārt nācies pieredzēt, ka A.Šķēle uz jautājumiem atbildēt atsakās, viņa galvenā komunikācijas forma ir preses relīzes un preses konferences. B.Strautmane pieļauj, ka A.Šķēle baidās ielaisties komunikācijā ar medijiem, jo «ir ārkārtīgi daudz jautājumu, uz kuriem viņš negrib atbildēt». «Tad ir ērti nostāties komunikācijas valdnieka lomā un teikt, ka tu nebūsi tas, ko žurnālisti rausta uz visām pusēm,» norāda B.Strautmane. Savukārt J.Juzefovičs norāda, ka «Šķēle ir palaidis garām ko svarīgu - viņš ir partijas līderis». Taču eksperti nenoliedz - šādu komunikācijas taktiku A.Šķēlem palīdz īstenot paši žurnālisti, kuri pakļaujas šiem spēles noteikumiem, ne tikai viņa dēļ mainot raidījuma formātu, bet arī citkārt.