Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Kritums uzņem apgriezienus

Ņemot vērā, ka Latvija ir uzskatāma par samērā atvērtu ekonomiku, to viegli iespaido dažādas globālās tautsaimniecības norises. Izņēmums nav arī pēdējos gados uz deflāciju orientētie procesi pasaules ekonomikā, kas lielā mērā būtu skaidrojami ar izejvielu cenu samazināšanos pasaules preču biržās, kas atkarībā no konkrētā izejmateriāla caurmērā ilgst trīs četrus gadus.

Tiesa, tādai stratēģiski nozīmīgai izejvielai kā nafta šis process ilgst nepilnus divus gadus, tomēr jau paspējis izraisīt ne mazums pārmaiņu, kas vērtējamas gan pozitīvi, gan negatīvi. Tomēr, ja runājam par izejvielām, aizvien vairāk rodas atskārsme, ka pēdējos gados vērojamā cenu virzība ir ne tik daudz ieilgusi korekcija pēc vētrainās izaugsmes šīs desmitgades sākumā, cik indikatīva norāde par pasaules ekonomikas stāvokli, tostarp zemo patērētāju aktivitāti, kura šķiet aizvien vairāk veicina situācijas, ka saražots tiek vairāk, nekā cilvēce ir spējīga apmaksāt.

Protams, dažādās preču grupās situācija var attīstīties pēc dažādiem scenārijiem, tomēr kopējā situācija liecina par augstu tirgus piesātinājumu, kas veicina rūpniecības preču realizācijas cenu samazināšanos arī Latvijā.

Turklāt, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ražotāju cenu krituma temps pamazām uzņem apgriezienus. Šā gada februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi ražotāju cenas Latvijas apstrādes rūpniecībā saruka par 1,9%. Mēnesi iepriekš apstrādes rūpniecības uzņēmu ražotāju cenas gada izteiksmē bija kritušās par 1,4%, bet pirms gada šajā pozīcijā samazinājums sasniedza 0,8%. Ja runa ir par cenu pārmaiņām Latvijā un ārpus tās, vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu kritums ir straujāks. Salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri vietējam tirgum domātās produkcijas cenas sarukušas par 2,4%, savukārt eksporta produkcijai kritums sasniedz 1,5%.

Koki un pārtika

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka šogad ražotāju cenu kritums ir gaidāms abās lielākajās Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēs - kokapstrādē un pārtikas ražošanā -, kas saistīts ar pasaules pārtikas un koksnes cenu kritumu. Papildus tam, pēc eksperta domām, naftas cenu krituma rezultātā šogad ražotāju cenu samazinājums gaidāms arī enerģētikā, kas savukārt mazinās izmaksas arī citās apstrādes rūpniecības nozarēs.

«Līdz ar zemākām energoresursu cenām un pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē neliels ražotāju cenu kritums iespējams būvmateriālu ražošanā, taču citās apstrādes rūpniecības nozarēs šogad lielākoties gaidāms neliels ražotāju cenu pieaugums robežās līdz 2%,» prognozē Citadele ekonomists. Viņaprāt, kopumā apstrādes rūpniecības ražošanas cenu dinamikā šogad būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar pērno gadu nav gaidāmas, un kopējais ražotāju cenu līmenis apstrādes rūpniecībā šogad varētu samazināties aptuveni par 1-2%.

Eksperts skaidro, ka, lai gan salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju ražotāju cenu kritums Latvijā pēdējos divos gados ir bijis ievērojami mazāks, tomēr tas tikai daļēji ir saistīts ar ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Pa nozarēm lielākais ražotāju cenu samazinājums ES pēdējos gados ir vērojams naftas produktu ražošanā, tādēļ valstīs, kurās ir naftas pārstrādes nozare, ražotāju cenu kritums ir lielāks.

Kā piemēru M. Āboliņš min Lietuvu, kurā ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pērn samazinājās vidēji aptuveni par 9%, kamēr Latvijā tās kritās tikai par 0,9%. Latvijā divas lielākās rūpniecības nozares ir kokapstrāde un pārtikas ražošana, pārējās apstrādes rūpniecības nozares pēc kopējās saražotās produkcijas vērtības ievērojami atpaliek. M. Āboliņš uzskata, ka apstrādes rūpniecībā ražotāju cenu dinamika eksportam un vietējam tirgum šogad varētu būt diezgan līdzīga.

«Pārtikas cenu kritums pasaulē vairāk ietekmēs vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas, jo pārtikas ražošana ir vairāk vērsta uz iekšējo tirgu, tomēr kokapstrādē vērojama pretēja situācija, un koksnes cenas samazinājums vairāk ietekmē eksporta cenas,» spriež Citadeles eksperts.

Lētāka gaļa

Pasaules pārtikas tirgus tendences ietekmējušās arī Latvijas nozares uzņēmumu realizācijas cenas. Viens no šādiem piemēriem ir uzņēmums Putnu fabrika Ķekava. «Putnu gaļas tirgū produktu cena gada laikā ir pazeminājusies nedaudz vairāk nekā par 10%. Mēs joprojām uzskatām - lai saglabātu veselīgu tirgus situāciju,†gan industrijas, gan vadošo ražotāju un arī gala pircēja interesēs ir, lai cena vairs nepazeminātos,» spriež a/s Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs. Arī eksporta tirgos cena nav piedzīvojusi būtiskas pozitīvas tendences. «Prognozēt, kā šogad attīstīsies situācija un kāda līdz ar to būs cenu dinamika, joprojām ir grūti. Cenu ietekmē ražošanas apjomi Eiropā, augošā konkurence no Eiropas un Āzijas valstu uzņēmumiem, dažādi politiskie ierobežojumi.†Galvenokārt tieši sīvās konkurences dēļ mēs pašlaik neredzam iespēju cenu celt eksporta tirgos,» piebilst A. Pranckevičs.

Nospiež pārprodukcija

«Mūsu asociācijas uzņēmumi šobrīd neplāno palielināt cenas, savukārt tie uzņēmumi, kas savu produkciju eksportē uz Krieviju, cenu varētu pat samazināt, lai noturētos Krievijas tirgū,» situāciju raksturo Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds.

Viņš piebilst, ka neliels - ap 2-3% vērts - ražotāju cenu kāpums var būt atsevišķām produkcijas grupām, kas tiek eksportētas uz Rietumu tirgiem, taču kopumā cenas, visticamāk, palikšot pagājušā gada līmenī. Jautāts, vai patlaban var teikt, ka tirgū ir vērojama pārprodukcija, G. Strazds atbild apstiprinoši un norāda, ka Eiropas valstu ražotāju jaudas, kas kādreiz tika izmantotas, ražojot produkciju Krievijas tirgum, patlaban aizpilda vietējo tirgu, kas apgrūtina produkcijas eksporta pieaugumu.

«Plānojam, ka ražošanas apjomi paliks pagājušā gada līmenī. Produkcijas eksports uz Vāciju varētu palikt iepriekšējā līmenī, savukārt uz Franciju eksports var nedaudz pieaugt, taču tajā pašā laikā eksports uz Nīderlandi un Somiju nedaudz samazināties. Mūsu uzņēmumi aktīvi meklē jaunus noieta tirgus. Atsevišķi uzņēmumi lūkojas pat uz Čīles tirgu, taču, lai ieietu jaunā noieta tirgū, ir nepieciešami divi trīs gadi,» skaidro asociācijas vadītājs.

Savukārt, runājot par pārprodukcijas ietekmi uz izmaksām un cenu, G. Strazds uzsver, ka izmaksu kalkulācijas kļūst aizvien racionālākas un pārdomātākas un zināmu līdzekļu ekonomiju izdodas panākt gan uz lētākas degvielas, gan lētāku izejvielu rēķina un saistībā ar cenu kritumu pasaules preču biržās. Tomēr ekonomiskā situācija noieta tirgos nebūt nav raksturojama kā strauji augšupejoša, jo, piemēram, pat tādam ļoti pieprasītam produkcijas veidam kā tehniskie audumi, kur pasūtījumu izpildei reizēm pat pietrūkst jaudu, cenas var palikt iepriekšējā gada līmenī. Tādējādi šobrīd var secināt, ka ražotāji vairāk domā par noturēšanos tirgus nišās, nevis gatavās produkcijas cenas palielināšanu, savu finansiālo kapacitāti nodrošinot uz atsevišķu izmaksu krišanās rēķina.

Jāpiebilst, ka šogad februārī, salīdzinot ar februāri pērn, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 3,8%, vēsta CSP.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Pārmaiņas

Ražotāju cenu pārmaiņas februārī, salīdzinot ar februāri pērn
Apstrādes rūpniecība kopumā: -1,9%
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana: -3,2%
Pārtikas produktu ražošana: -2,8%
Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas: -3,1%
Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana: -4,7%
Avots: CSP

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?