Nāve vienmēr ir sāpīgs notikums, it īpaši, ja runa ir par gados salīdzinoši jauniem cilvēkiem. Tuviniekiem tas diezin vai varēs būt mierinājums, taču vīri krita kaujā ar ieročiem rokās, aizstāvot Latvijas nacionālās intereses, ja nacionālās intereses saprotam plašākā nozīmē. Latvijas sabiedrība ir tieši ieinteresēta, lai islāma radikāļu aklais naids nenonāktu līdz mūsu zemei. Piedaloties starptautiskajā misijā Afganistānā, mūsu karavīri gādā par mūsu drošību.
Statistika liecina, ka ik gadus Latvijā bezjēdzīgā nāvē iet bojā simtiem cilvēku - autokatastrofās, noslīkstot, padarot sev galu, krītot par pudeles brāļu upuriem. Nevar teikt, ka to nepamanītu neviens, atskaitot bojāgājušo tuviniekus, draugus un paziņas, taču plašāka rezonanse izpaliek, un tas nav nekas pretdabisks.
Uz mūsu karavīru bojāeju ārpus Latvijas allaž ir reaģējuši politiķi. Par mūsu kontingenta tūlītēju atsaukšanu iestājas parlamenta opozīcijas partija Saskaņas centrs. Uz komentāra tapšanas brīdi citas opozīcijas partijas vēl nav reaģējušas. Koalīcijas partiju līderi paziņojuši, ka mūsu kontingentam jāturpina piedalīšanās starptautiskajā militārajā misijā, un šoreiz viņiem ir taisnība.