politologs
Tas ir mazākais, ko varam sagaidīt: ka krīze beigsies un valsts pārstās reformēties. Ir prognozes, ka krīze tik drīz nebeigsies un 2007. gada ekonomisko līmeni mēs varētu sasniegt 2014. gadā. Reformu veikšanā drīzāk saskatu politisku problēmu. Kā redzam no budžeta veidošanas procesa, nekādas revolucionāras pārmaiņas nav veiktas tik nozīmīgajā izglītības, veselības un sociālajā jomā. Diez vai varam runāt par to, ka politiķi pašlaik nezina, kas tiem būtu jādara šajās nozarēs. Ekonomiskā dzīve patlaban iet un ies uz augšu, ja vien nenotiks kas briesmīgs. Piemēram, eirozonas sabrukums. Tomēr nedomāju, ka motivācija reformēties tāpēc ar laiku pazudīs. Problēma ir valdības koalīcijas un elites vispār spējā vienoties par konkrētu reformu plāniem. Piemēram, Vienotība atdeva trīs no tām nozarēm, kurās reformas visvairāk vajadzīgas, partneriem ZZS. Tīri politiski nešķiet, ka tas liecinātu par vēlmi reformēties.
Kopumā krīze liek cilvēkiem aktīvāk meklēt iespējas ietaupīt un piesaistīt līdzekļus, jo vienkārši gribas ēst. Tomēr ir lietas, kuras ar reformām nevar atrisināt, piemēram, cilvēku aizbraukšanu.