Protams, šīs kūrortpilsētas mērs Raimonds Munkevics allaž ir uzsvēris, ka pilsētai ir ļoti gara pludmales zona, kura ir jāsakopj, un tam ir vajadzīgi līdzekļi. Pēdējam no šiem apgalvojumiem, tiesa, var piekrist - naudu vajag visam un nereti tās nav mazas summas. Tomēr jāņem vērā, ka pludmale gar jūru vai dažādām upēm ir arī Saulkrastiem, Liepājai, Ventspilij, Rīgai, Ogrei utt., taču ne pie vienas citas pilsētas, izņemot Jūrmalu, paldies Dievam, negozējas uzraksts, ka, nesamaksājot latu, tālāk braukt aizliegts. Turklāt pati Jūrmalas dome atzīst, ka daļa no šādā veidā iekasētās naudas tikusi novirzīta ielu stāvokļa uzlabošanai, kam parasti tiek izmantoti no citiem nodokļiem iegūti līdzekļi, kā arī Ķemeru parka sakārtošanai, kas vispār neatrodas zonā, par kuru tiek prasīta samaksa. Tātad var secināt, ka šīs maksas prasīšana Jūrmalas gadījumā ir visai diskutabla.
Nu Jūrmalas domnieki ir spēruši vēl soli uz priekšu un šo iebraukšanas maksu dubultojuši. Šāds pavērsiens ir īpaši dīvains vismaz divu iemeslu dēļ. Vispirms jau jāatgādina, ka tāds īpašais pilsētas režīms ir bijis arī Vecrīgai, ap kuru savulaik bija saliktas arī barjeras un maksas automāti, taču laika gaitā tika konstatēts, ka tā nav gluži pareizākā pieeja. Turklāt šādu maksas palielināšanu, kādu ir nolemts realizēt Jūrmalā, neatbalsta arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Jāatzīst arī, ka vairāk gan attiecīgā Jūrmalas domes politika vedina domāt par kādreizējo Rīgas domnieku rīcību, kas izvirzīja tēzi par nepieciešamību samazināt centra ielu malās stāvošo automašīnu skaitu un būtiski pacēla maksu par stāvēšanu, taču galvenā ideja tam bija savākt pēc iespējas vairāk naudas. Šķiet, līdzīgs domu gājiens ir arī Munkevicam, ņemot vērā viņa izteicienus, ka vispār jau šai iebraukšanas maksai Jūrmalā vajadzētu būt vēl lielākai - četru līdz piecu latu apmērā. Vai arī varbūt tādā veidā viņš vēlas panākt, lai cilvēki uz Jūrmalu nebrauktu vispār, tādējādi ar savu klātbūtni neradot lieku kņadu, kā arī nenoslogojot ielas ar savām automašīnām?
Bet, otrkārt, izskatās, ka, lemjot par šo jautājumu, Jūrmalas domnieki ir galīgi aizmirsuši, ka vispār ir ekonomiskā krīze, ka iedzīvotāju pirktspēja ir mazinājusies, ka dažādu preču un pakalpojumu cenas ir kritušās. Respektīvi, ja pat uzskatām, ka naudas prasīšana par iebraukšanu pilsētā, lai varētu salabot ielas, ir normāla parādība, tad nav skaidrs, vai tiešām Munkevicam neviens nav pateicis, ka būvniecības izmaksas pēdējā laikā ir būtiski kritušās, bet, piemēram, energoresursu piegādātāji nav realizējuši kārtējo tarifu kāpuma politiku. Sanāk, ka tiek mēģināts iekasēt lielāku naudu par to, kas ir kļuvis lētāks. Savukārt maksas palielināšana daudzus cilvēkus atturēs no idejas doties uz šo pilsētu. Protams, var teikt, ka tie, kas varēja atļauties samaksāt par šādu braucienu vienu latu, neizputēs, arī šķiroties no diviem. Tomēr daļā cilvēku tas var izraisīt loģisku jautājumu - par ko man ir jāmaksā vairāk? Siltās vasaras nedēļas nogalēs, aizbraucot atpūsties uz šo pilsētu, nereti pat ir diezgan grūti atrast labiekārtotu stāvvietu, kur novietot automašīnu. Vēl jāņem vērā, ka arī naudu cilvēki tomēr skaita pamatīgāk nekā vēl pirms diviem vai trīs gadiem.
Taču skumjākais šajā stāstā ir tas, ka šīs pilsētas domnieki (neatkarīgi no tā, kurš ir mērs un kādai partijai ir noteicošā loma) jau gadiem ilgi spītīgi nevēlas saprast, ka maksas kasēšana par iebraukšanu nav vienīgais veids, kā vairot pilsētas ienākumus. Vispār jau mēs runājam par kūrortu, kas savulaik ir bijis ļoti populārs valstīs, kas atrodas uz austrumiem no Latvijas, un kur ir iespējas attīstīt dažādas izklaides, tādējādi piesaistot ārvalstu tūristus. Taču tā vietā nepilnos divdesmit neatkarības gados ir izveidojies vienīgi ļoti dārgs guļamrajons pie jūras. Kā pirms desmit gadiem siltā vasaras pēcpusdienā Jomas iela Majoros bija vienīgā vieta, par kuru varētu teikt «šī iela dzīvo», tā tas ir palicis arī šobrīd. Par to acīmredzami netiek pietiekami strādāts, neņemot vērā, ka katrs atbraukušais atpūtnieks atstāj ne tikai to latu, kas tiek prasīts pie pilsētas robežas, bet bieži vien turpat arī paēd, iepērkas veikalos utt., tādējādi atstājot krietni vien lielāku naudu.
Savukārt publiskajā telpā Jūrmalas vārds pārsvarā izskan divos gadījumos. Viens ir apmēram nedēļu gadā, kad Dzintaru koncertzālē notiek Krievijas šovbiznesa organizētais pasākums Jaunais vilnis. Otra iespēja ir ar krietni vien negatīvāku pieskaņu - kad Jūrmalas domnieki, politiķi ir sataisījuši, piemēram, tā saucamās Jūrmalgeitas cienīgu šmuci vai arī pieņēmuši kārtējo diskutablo lēmumu.