2009. gada februāra sākumā, vēl esot Eiroparlamenta deputāts, viņš medijiem izteicās, ka būtu ar mieru kļūt par premjerministru, ja šāds piedāvājums tiktu izteikts. Ilgi nebija jāgaida, un jau 12. martā Saeima ar 67 balsīm par atbalstīja V. Dombrovska veidoto Ministru kabinetu. Tajā bija iekļauta partija Jaunais laiks, Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība, TB/LNNK un Pilsoniskā savienība. V. Dombrovskis ilgi negaidīja un iniciēja konkrētus pasākumus, lai samazinātu 2009. gada valsts budžeta deficītu par 500 miljoniem latu. Tika veikti grozījumi, kas spieda samazināt algas, pabalstus un pensijas. Lai arī rīcība bija klaji nepopulāra, V. Dombrovskis apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana ļaus izvairīties no valsts maksātnespējas. Eiropā ar zināmu apbrīnu vēroja Latvijas iedzīvotāju savaldību, jo nekādu iespaidīgu protesta akciju nebija. Arī 2010. gadu V. Dombrovskis plānoja krīzes režīmā. Budžets tika apstiprināts, un tā kopējais konsolidācijas apjoms sasniedza 500 miljonus latu. Dažas dienas vēlāk Eiropas Tautas partija viņam pasniedz balvu uzņēmējdarbības politikas veicināšanā. Atsevišķi V. Dombrovska valdības lēmumi pat tika apstrīdēti tiesā, piemēram, Satversmes tiesa aizliedza valdībai samazināt pensijas.
2010. gada sākumā valdība noteica 2014. gada 1. janvāri kā datumu, kad ieviest eiro. Paralēli tam valdība pieņēma ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, taču par tā efektivitāti spraigas diskusijas rit joprojām.
Viens pēc otra tikties ar premjeru ieradās NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs un daudzas citas ievērojamas amatpersonas, kas visas kā viena slavēja Latvijas uzņemto kursu krīzes pārvarēšanai. Tajā pašā laikā uzslavas nespēja noturēt no valsts izbraucošos cilvēkus. Tautas skaitīšanas dati 2000. gadā liecināja, ka valstī dzīvo 2 377 383 iedzīvotāji, nākamā tautas skaitīšana notika 2011. gadā, un dati atklāja šokējošu ainu - šajā laikā no valsts bija izbraukuši vairāk nekā 300 000 cilvēku.
2010. gadā notika Saeimas vēlēšanas. Tajās uzvarēja Vienotība, par vadītāju atkal kļuva V. Dombrovskis. Koalīcijā iekļuva arī Zaļo un Zemnieku savienība. Apstiprinātais 2011. gada budžets paredzēja tēriņu samazinājumu 288 miljonu latu apmērā.
10. Saeimas mūžs nebija ilgs. 2011. gada maijā prezidents Valdis Zatlers, piesaucot oligarhu ietekmi, rosināja atlaist Saeimu, ko teju vienprātīgi referendumā atbalstīja tauta. 11. Saeimas vēlēšanās V. Dombrovskis saņēma vienu no lielākajiem plusiņu skaitiem, un jaunais prezidents uzticēja viņam veidot jau trešo valdību. Tajā darbojās Vienotība, Reformu partija, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un sešu neatkarīgo deputātu grupa.
V. Dombrovska trijās valdībās izdevās panākt, ka vairākas kredītreitingu aģentūras paaugstina Latvijas kredītreitingus. Par paveikto viņš saņēmis vairākus starptautiskus apbalvojumus. Arī sabiedrība novērtēja premjera savaldību un spēju nodrošināt stabilitāti. Tajā pašā laikā vairāki nozīmīgi projekti izgāzušies, piemēram, fotoradaru ieviešana, vilcienu iepirkums, bankrotēja arī Latvijas krājbanka. Asu diskusiju apvīts laiks bija arī saistībā ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic.