Krustvārdu mīkla un Gārfīlds - 15.06.2016

A/s Latvijas valsts meži vecākā vides eksperte Ilze Rēriha saka - Latvijā nav tādas floras kā jāņuzāles. Un tā ir tiesa - nav mums šādas jāņuzāļu sugas. Bet katra latvieša sirdī ir kāda jāņuzāle - atbilstoši novadam, teiksmām un vecmāmiņu stāstiem.
Parasti tie ir pamanāmi augi ar krāsainiem ziediem vai jauku smaržu, bet nevajag piemirst arī zāles - tātad dažādu graudzāļu vārpas un skaras. Latviešu tautasdziesmās ir minētas trejdeviņas jāņuzāles un visa laba jāņuzāle, ko plūc Jāņu vakarā. Tā jau ir plaša izvēle - būtībā visi augi, kas zied ap Jāņu laiku.
Un tomēr katram novadam un latviešu dzimtai ir savi topi. Ilze noteikti balsotu par ziemeļu madaru, kura aug gan dabiskās pļavās, gan mežmalās un mežu laucēs.
Piemērotākais kandidāts ziedošai papardei ir parastā strauspaparde, kas visbiežāk sastopama gravu mežos un upju, strautu krastos. Neauglīgās lapas strauspapardei attīstās jau agrā pavasarī un veido karaļa kronim līdzīgu piltuvi, kuras vidū ap Jāņiem sāk augt auglīgās lapas, uz kurām attīstīsies sporas.
Vairākums jāņuzāļu aug pļavās, taču arī mežos, mežu laucēs un mežmalās var atrast daudzus augus, kuru ziedu krāšņums ir atbilstošs jāņuzāļu statusam, - ozolīšu saulkrēsliņu, mugureni un citus. Ozolīšu saulkrēsliņš sastopams diezgan reti, bet visā Latvijas teritorijā - mitros lapu koku un jauktu koku mežos, upju krastmalās. Tas zied jūnijā, jūlijā.
Plūcot jāņuzāļu pušķi, tomēr jāuzmanās, lai tajā neiekļūtu aizsargājamas un arī indīgas sugas, kuras var izraisīt alerģisku ādas reakciju.