Ja tev ir vairāk nekā 50
Sievietēm pēc piecdesmit gadiem krūšu pārbaudi ar mamogrāfijas metodi finansē valsts. Veselības norēķinu centra Ambulatorās daļas vadītāja Līga Gaigala skaidro, ka visas sievietes, kam attiecīgajā gadā ir 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66 un 68 gadi trīs mēnešu laikā pēc dzimšanas dienas saņem uzaicinājuma vēstuli. Ar šo vēstuli vēršoties medicīnas iestādē, iespējams veikt skrīninga izmeklējumu.
«Diemžēl no 234 898 izsūtītajiem uzaicinājumiem laikā no 2009. gada līdz 2010. gada 1. septembrim uz pārbaudi ieradušās tikai 18% no visām uzaicinātajām sievietēm,» atzīst L. Gaigala. Turklāt tikai reti kura sieviete, kurai ārsts norīko tālākus izmeklējumus, uz tiem dodas. Tas liecina par sieviešu līdzdalības trūkumu ārstēšanas procesā.
Onkoloģijas centra Krūts slimību klīnikas vadītājs J. Eglītis spriež, ka tas, iespējams, ir tāpēc, ka Latvijā cilvēki joprojām baidās runāt un pat domāt par onkoloģiskajām saslimšanām. «Patiesībā ar dažādām uzturošām terapijām un medikamentiem ar krūts vēzi var sadzīvot kā ar jebkuru hronisku slimību, piemēram, cukura diabētu,» teic J. Eglītis.
Latvijā saslimst mazāk
Ik gadu Latvijā tiek reģistrēts ap tūkstoš jaunu krūts vēža gadījumu, un joprojām trešā daļa pacientu pie ārsta vēršas novēloti, tā būtiski samazinot savu dzīves ilgumu, teic Jānis Eglītis. Pēdējos desmit gados Latvijā pieaug gan saslimstība, gan mirstība ar krūts vēzi, tomēr saslimstība ar to ir par 35% mazāka nekā pārējās ES valstīs. Tomēr tuvākajos gados sagaidāms, ka Austrumeiropā, arī Latvijā, saslimstība pieaugs, jo sabiedrība noveco. Tieši vecākas sievietes visbiežāk kļūst par krūts vēža upuriem. Turpretī vecajās ES valstīs būs vērojama stabilizācija un mirstības samazināšanās, jo tur ir gan agrīna diagnostika, gan pieeja moderniem medikamentiem.
Nav agresīvs
«Krūts vēzis atšķirībā no aizkuņģa dziedzera vai kuņģa vēža nav agresīva onkoloģiskā saslimšana, un piecu gadu dzīvildze pēc audzēja konstatēšanas pirmajā stadijā pārsniedz 95%,» skaidro J. Eglītis. Pat pēdējā stadijā atklāta krūts vēža gadījumā 11,22% gadījumos pastāv iespēja nodzīvot vēl vismaz piecus gadus. Tomēr lielāka iespēja izārstēt slimību ir agrīnās stadijās. Tāpēc gan J. Egītis, gan P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs atgādina, cik svarīga ir agrīna slimības diagnostika.