Piemēram, autoostā klausāmie astoņu pianistu priekšnesumi izmaksāja 50 tūkstošu eiro bez PVN, pasākums katrā Centrāltirgus paviljonā - vidēji 30 tūkstošu. Dārgākās svinības piedzīvoja piena paviljons - tā griestos iekarinātajos ekrānos ik pēc pārdesmit minūtēm demonstrētā īsfilma un īpaši šim notikumam radītās komponista Raimonda Tigula mūzikas atskaņošana kopumā izmaksāja vairāk nekā 53 tūkstošus eiro. Kā īpašu akcentu konkrētā pasākuma rīkotāji uzsvēra iespēju «virs galvas sajust lielo gaisa kuģu - cepelīnu - klātbūtni». Jāpiebilst, ka tas iespējams arī tirgus rimtajā ikdienā, jo šīs detaļas veido ēkas jumta konstrukciju. Vērā ņemamas ir arī Gaismas ceļa - grāmatu draugu ķēdes akcijas izmaksas - vairāk nekā 75 tūkstoši eiro.
Tāmes publiskot nevar
Katru no minētajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumiem organizēja dažādi uzņēmumi, kas šīs tiesības ieguva, uzvarot nodibinājuma Rīga 2014 iepirkumos. Piemēram, 2012. gadā reģistrētā SIA RB aģentūra guva iespēju rīkot divus pasākumus - gan autoostā, gan Gaismas ceļu - grāmatu draugu ķēdi. Lursoft dati liecina, ka šī uzņēmuma apgrozījums visā pēdējā pārskata periodā ir divreiz mazāks nekā summa, par kādu tas uzņēmās rīkot abus minētos Rīgas 2014 atklāšanas notikumus.
Nodibinājumu Rīga 2014 izveidojusi Rīgas dome (RD), šādu risinājumu uzskatot par labāko Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu sagatavošanas un norises nodrošināšanai. Rīgas 2014 vadītāja Diāna Čivle, kura iepriekš vairākus gadus bija RD Kultūras departamenta direktore, par Dienas interesi sakās esam nepatīkami pārsteigta. «Mani aizvaino tas, ka jautājumi tiek pavērsti uz shēmošanu, zagšanu. Mūsu sabiedrībai zināmā mērā ir ierasta situācija, ka mēs visu laiku apšaubām, nogānām. Bet par korupciju Rīgas domes struktūrās es neko nezinu,» uzsver D. Čivle.
Publisko iepirkumu likums liedz Rīgai 2014 kā pasūtītājam atklāt summas, ko uzvarētāji ierakstījuši finanšu tāmēs, tomēr, lūgta atklāt ievērojamāko izmaksu pozīcijas, piemēram, akcijā Gaismas ceļš - grāmatu draugu ķēde, D. Čivle min dalībnieku atpazīšanas zīmes, informatīvās norādes, norobežojošo barjeru un skaņu tehnikas nomu, četru pulcēšanās telpu uzkopšanu, atalgojumu posmu vadītājiem, pasākuma režisoriem un pie abām bibliotēkas ēkām stāvošajiem apsargiem.
Lidos prezentēt Rīgu
Visu septiņu Rīgas 2014 atklāšanas pasākumu organizētājiem bija apmēram tikai pusotra mēneša laika, lai tos sarīkotu, jo visi iepirkumi tika noslēgti pērnā gada novembrī. Turklāt atšķirībā no ierastās prakses šajā gadījumā pretendentu pieredze un iepriekš paveiktie darbi oficiālā iepirkuma ietvaros netika vērtēti. Nodibinājuma juriste Elīna Čēma skaidro, ka sākotnēji pretendentus atsijājusi Mākslinieciskā padome, kas savas kompetences ietvaros vērtējusi uzņēmumu iesniegtos projektus un tikai labākos uzaicinājusi piedalīties iepirkumos. «Ņemta vērā arī iepriekšējā sadarbība, un nav obligāti vajadzīgs CV saraksts, lai izvērtētu to, ka pretendentam ir vajadzīgā pieredze,» piebilst E. Čēma.
Arī summas, par kurām noslēgti līgumi par atklāšanas pasākumu rīkošanu, nav akmenī cirstas, jo, pēc D. Čivles teiktā, vairāki sākotnējie scenāriji mainījušies, nākušas klāt papildu iniciatīvas, tāpēc koriģētas tāmes, bet gala pārskati vēl neesot apkopoti. Skaidrs vien tas, ka par telpu nomu Centrāltirgū nav bijis jāmaksā, bet par autoostu D. Čivle nezināja teikt, jo vēl neesot saņēmusi pārskatu.
Šā gada pirmajā darbadienā Rīga 2014 iepirkuma rezultātā uz gadu noslēdza 40 tūkstošu eiro vērtu vienošanos ar trim tūrisma firmām par komandējumu nodrošināšanu nodibinājuma darbiniekiem. Uz jautājumu, kurp paredzēts doties, D. Čivle atbild: «Mūs diezgan bieži aicina piedalīties konferencēs, kur varam prezentēt Rīgu, un tas ir mūsu interesēs, jo atsevišķi līdzekļi starptautiskajai reklāmai nav piešķirti.»
D. Čivle norāda, ka jūt sabiedrības uzraudzību: «No formālās puses mūsu darbība ir caurspīdīga. Pateicoties Rīgai 2014, beidzot var atsperties kultūras iestādes. Tas ir maldīgs iespaids, ka nodibinājums uzsēžas uz kaut kādiem miljoniem. Tas tā nav. Šie līdzekļi tiek novirzīti pa tiešo visām kultūras iestādēm, nevalstiskajām organizācijām pēc kārtas.» Viņa arī neuzskata, ka Rīga 2014 būtu slaucama govs: «Tāpēc jau ir Mākslinieciskā padome, kas pārzina kultūras procesu un spēj izvērtēt iesniegtos projektus.»
Jāpiebilst, ka projekta Rīga 2014 triju gadu budžets ir 23 miljoni eiro. Teju pusi veido valsts finansējums, vairāk nekā trešdaļu - RD, pārējo - partnerpilsētas Siguldas un no ES fondiem un atbalsta programmām gūtie līdzekļi.