Tomēr stundās bijušas problēmas, jo smagākos priekšmetus citā valodā apgūt bija grūti. «Kad sākās matemātika un fizika latviešu valodā, es neko nevarēju saprast,» atceras Jeļena, kura šogad gatavojas absolvēt Rīgas 40.vidusskolu. Meitenei bija iespēja mainīt skolu un šos priekšmetus apgūt dzimtajā valodā, taču aktualizējusies politiska diskusija, vai pakāpeniski nepāriet uz mācībām latviešu valodā visās valsts finansētajās skolās. Partija _TB_/LNNK gatavojas vākt parakstus izmaiņām Satversmē par šādas pārejas sākšanu 2012.gadā, taču izglītības speciālisti šo jautājumu vērtē neviennozīmīgi.
Daļa - latviski
Pagaidām attiecībā uz izglītību strikts nosacījums attiecas tikai uz vidusskolas klasēm, kur 60% mācību priekšmetu jāmāca latviski. Vidusskolu beidzēju latviešu valodas zināšanas tiek vērtētas kā labas, jo viņi varot nokārtot centralizētos eksāmenus, kas ir tikai latviešu valodā, kā arī studēt valsts augstskolās. Aptaujājot mazākumtautību skolas, var secināt, ka daudzviet jau no pirmajām klasēm skolēniem daļa priekšmetu jāapgūst bilingvāli. Piemēram, Salaspils 2.vidusskolas direktore Veneranda Bogdāne-Rogozina stāsta, ka viņas vadītajā skolā krievu plūsmas klasēs notiek pakāpeniska pāreja uz mācībām latviski - 1.klasē bērniem latviski ir jāapgūst viens priekšmets, bet ar katru nākamo gadu priekšmetu skaits pakāpeniski pieaug. Katru gadu skolā tiek atvērtas arī latviešu plūsmas programmas, kuras vecāki var izvēlēties, ja uzskata, ka viņu atvases latviešu valodas zināšanas ir gana labas. Tomēr pārsvarā mazākumtautību skolās citās valodās tiek mācīti eksaktie priekšmeti. Piemēram, ķīmiju grūti saprast arī savā valodā, kur nu vēl citā, saka Ventspils 2.vidusskolas direktore Ludmila Volodina.
Tēvzemiešu priekšlikums ir no 2012.gada visās valsts finansētajās skolās sākt mācības latviešu valodā jau no 1.klases un 12 gadu laikā pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Priekšlikuma iniciators Dzintars Rasnačs norāda, ka nākamais faktors pēc ģimenes, kas veido attieksmi pret valsti, ir vide, to skaitā skola, tāpēc, latviešu valodai zaudējot pozīcijas, ir būtiski tās stiprināt izglītības procesā. Viņaprāt, līdz 2012.gadam iespējams sagatavoties, lai pārmaiņas sāktu realizēt. Viņš arī domā, ka ir iespējams iegūt nepieciešamo vēlētāju atbalstu šim priekšlikumam.
Jāsāk ar bērnudārziem
«Mūsu darba kārtībā sasteigtu lietu nav,» Dienai norāda izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Viņa sola, ka viņas vadītā ministrija priekšvēlēšanu kampaņās neiesaistīsies un krasas reformas mazākumtautību izglītības jautājumā neveiks.
Arī citi izglītības speciālisti pret priekšlikumu izturas atturīgi vai pat kritiski. Krievu skolu direktori norāda, ka pirmklasnieki viņu vadītajās skolās ienāk ar ļoti atšķirīgām latviešu valodas zināšanām. Bērni, kuri iepriekš apmeklējuši latviešu bērnudārzu grupiņas, latviski runā brīvi, taču tie, kuri gājuši krievu grupiņās, nereti latviešu valodā var pateikt dažus vārdus, stāsta Liepājas A.Puškina 2.vidusskolas direktore Edīte Plamše. Līdz ar to, viņasprāt, ja tiktu pieņemts politisks lēmums par pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas būtu jāsāk īstenot pirmsskolas līmenī. Tam piekrīt Salaspils bērnudārza Jāņtārpiņš vadītāja Evita Beļska, kura norāda - ņemot vērā to līmeni, kādā pašlaik bērnudārzos māca latviešu valodu, aptuveni piektdaļa mazākumtautību bērnu būtu gatavi no 1.klases mācīties valsts valodā. Viņasprāt, der papētīt Igaunijas modeli, kur mazākumtautību grupiņās viena audzinātāja strādājot igauņu, bet otra - krievu valodā. Bērnu latviešu valodas prasmju uzlabošana esot arī vecāku jautājums, jo viņiem būtu jāpalīdz savām atvasēm. Bet, ja paši vecāki nezina latviešu valodu, kas joprojām neesot retums, nekādi palīgi no viņiem nesanāk.
Pastāv iespēja bērnus, kuri neprot latviešu valodu, mācīt arī valsts valodā, taču tad jābūt gataviem veltīt vairāk laika mācību vielas apguvei, stāsta LU projektu vadītāja Indra Dedze. Citās valstīs šo problēmu risina, ieviešot skolotāja palīga amatu, kas strādā ar bērniem, kuri valodas problēmu dēļ netiek līdzi priekšmetu apguvei, bet Latvijā budžeta cirpienu rezultātā savulaik pieļautā iespēja nodrošināt skolotāju palīgus uz nenoteiktu laiku atmesta.
Drīzāk vidusskolās
Absurds piedāvājums - iespēju pāriet uz mācībām latviešu valodā raksturo bilingvālās izglītības speciāliste Ligita Grigule, kura tēvzemiešu priekšlikumu vērtē kā «pēdējo kliedzienu», lai spēlētu uz vēlētāju nacionālajām jūtām un manipulētu ar cilvēkiem, kuri nav pietiekami iedziļinājušies bilingvālās izglītības jautājumos. Nākotne esot nevis izglītībai tikai valsts valodā, bet gan citu valodu prasmju stiprināšanai, turklāt bilingvālās izglītības programmas būtu vēlams ieviest arī latviešu skolās, atsevišķus priekšmetus mācot kādā svešvalodā. Līdzīgs viedoklis ir arī lielai bilingvālās izglītības atbalstītājai valodniece Inai Druvietei (PS). Viņasprāt, ir jāpanāk, lai latviešu valodas izmantošana būtu pašsaprotama, taču problēma ir valodas lietojumā un tā nav meklējama izglītībā, kuras pašreizējais virziens esot pareizs un drīzāk esot jāstiprina kontroles mehānismi, lai skolas bilingvālo izglītību tiešām arī nodrošinātu.
Atsevišķi eksperti un skolu direktori norāda, ka ir lielāka iespēja pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā vidusskolas klasēs. Tas nepieciešams arī tāpēc, ka daudzās skolās joprojām notiek «bilingvālās izglītības teātris», saka pedagoģijas doktore Liesma Ose, pēc kuras domām, šādas pārmaiņas varētu īstenot divu gadu laikā. Tomēr bērni mācībām latviešu valodā esot gatavāki nekā skolotāji, tāpēc jebkuras pārmaiņas, kas mazākumtautību skolās akcentē latviešu valodas lietojuma pastiprināšanos, būs ļoti dārgas, galvenokārt tāpēc, ka lieli līdzekļi būtu jāiegulda skolotāju izglītošanā.