Kā ziņots, valdība pie valsts uzņēmumu saimniecības sakārtošanas izlēma ķerties pērn rudenī pēc iepazīšanās ar Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) pētījumu. Tajā bija uzskaitīta visu valstij pilnībā vai daļēji piederošo 142 uzņēmumu vērtība, analizēta uzņēmumu darbība un ieteikts uzlabot pārvaldību. Ja šie uzņēmumi strādātu tikpat efektīvi kā līdzvērtīgi komersanti citviet Eiropā, tie varētu pelnīt divreiz vairāk un valsts dividendēs no saviem uzņēmumiem varētu gūt par trešdaļu vairāk naudas, secinājis BKPI.
Lai konkurētu
Pirmais solis valsts uzņēmumu saimniecības sakārtošanā ir EM tapušais Publisko personu komercdarbības koncepcijas projekts. Tas izstrādāts, lai pārvērtētu publisku personu nepieciešamību turpmāk darboties kā komersantiem, lai tie nedeformētu tirgu jomās, kurās ir konkurence. Kā zināms, uzņēmēju organizācijas nereti ir norādījušas, ka valstij nav jānodarbojas ar biznesu, īpaši jomās, kurās valda konkurence. Attiecībā uz lielajiem, valstij stratēģiski nozīmīgajiem un ar likumu par neprivatizējamiem noteiktajiem septiņiem uzņēmumiem, piemēram, Latvenergo, Latvijas valsts meži, Latvijas dzelzceļš, starptautiskā lidosta Rīga, nekādas izmaiņas nav plānotas. Izmaiņas varētu skart citas, mazāk nozīmīgas valsts kapitālsabiedrības. Tās, kuru komercdarbība saistīta ar tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, EM piedāvās pārveidot par publiskajām aģentūrām. Attiecībā uz pārējām EM piedāvās izšķirties starp trim variantiem: nenoteikt nekādus komercdarbības ierobežojumus; sašaurināt iespējas nodarboties ar komercdarbību, ļaujot ar to nodarboties tikai tad, ja to prasa svarīgas valsts intereses; ļaut darboties biznesā, ja konkrētajā tirgū ir konstatēta nepilnība. EM Publisko personu komercdarbības koncepcijas projektu skatīšanai valdībā plāno iesniegt marta beigās.
Centralizēs vadību
Jūnija beigās EM izskatīšanai valdībā plāno virzīt koncepciju, kas paredzēs pašreizējo decentralizēto valsts uzņēmumu pārvaldi aizstāt ar centralizētu, proti, visu valsts uzņēmumu pārraudzību uzticēt vienai iestādei. Par atbildīgo iestādi tiks rosināta diskusija, taču, EM ieskatā, šo pienākumu var uzticēt Privatizācijas aģentūrai (PA). Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) iepriekš izteicās, ka uzņēmumu valsts pārvaldes centralizācijas mērķis ir arī izskaust politizāciju valsts uzņēmumu pārvaldē. Jautāta, kā tas tiktu panākts, ņemot vērā, ka PA valdē patlaban ir politikai pietuvināti cilvēki, EM skaidru atbildi nesniedza, sakot: ja valdība lems, ka PA var kļūt par valsts kapitāla daļu pārvaldītāju, tiks vērtēts tās neatkarības statuss. Valsts kapitāldaļu pārvaldei jābūt profesionālai un neatkarīgai no politikas, piebilda EM.
BKPI pārstāvis Indars Aščuks atzīst, ka PA ir savs vēsturiskais mantojums, kas jāņem vērā, taču būtiskāks ir jautājums, kā tieši valsts uzņēmumi tiktu pārvaldīti: kādi būtu pārvaldes principi, kas pārraudzīs šo iestādi - valdība vai Saeima. Konkrēts valsts uzņēmumu pārvaldes modelis taps pētījumā, par tā veikšanu Valsts kanceleja ir izsludinājusi konkursu, un tas varētu būs gatavs oktobra beigās. Pētījumā arī tiks piedāvāti kritēriji, pēc kuriem valsts uzņēmumi ir saglabājami valsts īpašumā un pēc kuriem - pārdodami, Dienai sacīja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāre Līga Krapāne. Viņa gan galvoja, ka attiecībā uz patlaban par neprivatizējamiem atzītiem uzņēmumiem šos kritērijus nav plānots attiecināt: «Vismaz Valda Dombrovska valdība to negrasās darīt.»