Pārkāpēja pārtveršanai tika pacelti gaisā kopskaitā 132 padomju iznīcinātāji. Vien četri no tiem (trīs MiG-17 un viens Jak-25) spēja vizuāli atklāt mērķi, taču pārtveršanai pietrūka gan augstuma, gan ātruma. Pēc tam spoki parādījās atkal un atkal. Katru reizi no dažādiem virzieniem. Radaru dati dzina padomju vadību strupceļā: kaut kāds objekts neaizsniedzamā augstumā brīžam gandrīz nekustīgi karājās stratosfērā, brīžam traucās ar ātrumu 750-800, reizēm pat 850 km/h. Jautājumu izvirzīja vadošajiem padomju aviācijas konstruktoriem. Un tika saņemta kategoriska Mikojana, Jakovļeva un Tupoļeva atbilde: tas nevar būt. Tikko neatpazītais lidojošais objekts nomet ātrumu līdz putna lidojuma ātrumam, tam jānokrīt. Un kas tas ir par lidojošu aparātu, kurš pa piecām, bet citreiz pat pa sešām stundām nesās tādā augstumā? Muļķības. Viss, ko stāsta RLS operatori, - izdoma. Jāpiebilst, ka P-8 un P-10 tipa padomju RLS ar lielām grūtībām varēja atklāt šo nesaprotamo mērķi un sekot tam. Situācija mainījās līdz ar pilnveidotākas tehnikas saņemšanu.
1959. gada 13. janvārī Turkestānas PVO korpusa RLS P-30 (tobrīd vienīgā visā korpusā) fiksēja mērķi 20†600 metru augstumā. Pārtveršanai tika pacelts gaisā iznīcinātājs MiG-19. Lidotājs - vecākais leitnants N. Širjajevs. Iznīcinātāja griesti - 16†500 metru. Taču lidotājs, veicis ieskrējienu, metās augšup, pārvēršot ātrumu augstumā. Viņam izdevās uzšauties 17†500 metru augstumā. Un pavērās dīvaina aina. Lidotājs ziņoja uz zemi, ka redz virs sevis neparastas formas lidmašīnu apmēram 20-21 tūkstoti metru augstumā. Uzņemto augstumu padomju lidotājs, saprotams, noturēt nevarēja. Iznīcinātājs, zaudējis ātrumu līdz nullei, tūlīt pat novēlās uz to augstumu, kuram tika radīts. Pēc piezemēšanās lidotājs uzzīmēja pārkāpēja siluetu: korpuss samērā īss, spārnu vēziens neiedomājams. Tas acīmredzami bija planiera siluets. Taču planieri tādā augstumā lidot nespēj, tāpat kā nespēj nesties ar tādu ātrumu. Lidotāja ziņojumu nosūtīja uz Maskavu. No Maskavas ekspertu grupas priekšgalā nekavējoties ieradās PVO iznīcinātāju aviācijas pavēlnieks divkārtējais Padomju Savienības Varonis aviācijas ģenerālpulkvedis J. Savickis. Notika nopietna saruna, drīzāk pratināšana, kas turpinājās piecas stundas. Tika izdarīts secinājums: lidotājs gribēja izcelties, viss viņa stāsts - izdoma. Gāja laiks, RLS operatori turpināja ziņot par mērķu parādīšanos. Mērķis vienmēr parādījās 20-21 kilometra augstumā. Un vienmēr virs tādiem objektiem kā kodolpoligons Semipalatinskas apgabalā, Tjura-Tamas raķešu poligons, Sari-Šaganas PVO karaspēka raķešu poligons, Kapustinjaras raķešu poligons, urāna bagātināšanas rūpnīca Majak pie Sverdlovskas, raķešu poligona celtniecība Pļeseckā. Un vēl viena likumsakarība. Mērķis parādās reti, taču nez kādēļ brīvdienās un amerikāņu un padomju svētku dienās: 4. jūlijā, 7. novembrī, 31. decembrī, 23. februārī.
© Viktor Suvorov, 2011
© Jānis Kalve (Dienas grāmata), tulkojums, 2013