Sāpīgo zaudējumu pusfinālā un spēlē par trešo vietu izvērtēšana nodota treneru komisijas pārziņā, un tikai pēc tās verdikta LBS izdarīšot niansētāku sportiskā snieguma vērtējumu.
Pēdējās nedēļās ar labu sniegumu un cīņu par Eiropas jaunatnes čempionātu medaļām priecēja gan U-18, gan U-20 basketbolisti. «Panākumu pamatā ir tas, ka pēdējos gados veiktas organizatoriskas izmaiņas jaunatnes sistēmas darbībā, kā arī tas, ka mūsu puiši ārzemēs ir ļoti labās vietās. Viņi komandā ienāca ar jaudu un palīdzību, nebija tikai statisti,» sacīja Šneps. Viņš gan norādīja, ka būtu pārsteidzīgi paģērēt tik labu sniegumu gadu no gada. «Turcijā ir vairāk basketbolistu nekā Latvijā iedzīvotāju,» U-18 čempionāta uzvarētāju un mūsu situāciju salīdzināja LBS ģenerālsekretārs. Viņaprāt, vieta četriniekā diezin vai ir Latvijas basketbolam objektīvā pozīcija ilgtermiņā, taču jaunatnes līmenī arī turpmāk varam izvirzīt mērķi cīnīties par dalību ceturtdaļfinālā. «Un cerēt, ka kādreiz to varēsim darīt arī attiecībā uz lielo izlasi,» piebilda Šneps.
Vienu no turnīra lielākajiem trokšņiem sarūpēja tiesneši Latvijai neveiksmīgajā pusfinālā spēlē pret Horvātiju, kurā netrūka strīdīgu lēmumu, turklāt kļūda, nefiksējot spēlētājam nostaigātu izšķirošā brīdī, lielā mērā ietekmēja cīņas iznākumu pretinieku labā. Pirmdien Latvijas plašsaziņu telpā parādījās informācija, ka Eiropas basketbola jumtorganizācija atzinusi, ka tiesneši kļūdījušies. «FIBA Europe jau mums nekādu oficiālu atvainošanos nav atsūtījusi. Visas oficiālās personas gan ir pateikušas - jā, kļūdu bija daudz, un tās bija rupjas. Objektīvi gan tas neko nenozīmē,» Šneps norāda, ka pēdējo gadu prakse ir šādu situāciju izvērtēšana tiesnešu iekšējā vidē, taču cietējiem jūtama labuma neesot.
Gatavi kooperēties
Turnīra rīkošanas veiksmes pilnvērtīgi varēšot novērtēt vien pēc finanšu datu iegūšanas, taču lielu aizķeršanos nav bijis. «Visi jau ir pieradināti pie tā, ka pie mums vienmēr viss ir labi. Kvalitatīva organizācija tiek uztverta kā pašsaprotama lieta,» Šneps nekavējās paslavēt sacensību rīkotājus. Viņu gan vēl vairāk par to iepriecinājis kaimiņu igauņu sekmīgais U-20 turnīrs, jo tas stiprinās argumentus, lai pēc dažiem gadiem trīs Baltijas valstis varētu kandidēt uz kopēju kandidatūru uzņemt kādu no Eiropas vai pasaules augstākās raudzes vīriešu čempionātiem. Priekšnoteikumu ir gana daudz, sākot no sekmīgiem līdzšinējiem turnīriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un beidzot ar pieaugošajām prasībām šādu sacensību rīkošanā - pēc komandu skaita palielināšanas vairs nav daudz valstu, kuras finālturnīru varētu uzņemt bez kooperēšanās.
Pašreiz FIBA Europe tiek izstrādāta pieteikšanās rokasgrāmata, un rudenī jau tikšot izsludināts konkurss uz 2017. gada Eiropas čempionāta rīkošanu. «Cik tas maksā, kā tas varētu izskatīties un kas būs mūsu konkurenti, mēs varētu zināt jau līdz nākamā gada pavasarim,» prognozē Šneps.