Kopējā valsts dotācijas summa teātriem 2010.gadā ir 4,24 miljoni latu, bet šai skaitlī ierēķināts vairāk nekā miljons M.Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijai. Tādējādi teātru nozare KM budžetā ir viena no vissmagāk cietušajām - vidēji 20% samazinājums nozarei teātru kopbudžetā pārtapis 38% samazinājumā, rēķina direktori. Neizpratni teātros raisa arī finansējuma sadalīšana nozares iekšienē. Kaut arī dotācijas aprēķināšanas mehānisms pēc vairāku gadu diskusijām beidzot ir caurskatāms, profesionāli augstāk novērtēto teātru - Jaunā Rīgas teātra (JRT) un Valmieras Drāmas teātra (VDT) - budžets 2010.gadā cietis vairāk nekā NT un Dailes teātra dotācija.
«Samazinājums gan visiem ir tāds, ka tie procenti nav izšķirīgi,» saka VDT direktore Evita Sniedze, tomēr norāda, ka «kvalitāte nav bijusi būtiska». VDT rādītāji ir tikai nedaudz labāki nekā JRT, kam, salīdzinot ar finansējumu 2009.gadā pēc abiem budžeta grozījumiem, valsts dotācija samazināta par 42%. «Protams, biju domājusi, kādus 20% samazinās, bet 40%... Tas ir ceļš uz tīru komerciju,» saka JRT direktore Gundega Palma.
Pelna māja, ne māksla
Diskusija, kā taisnīgi dalīt naudu nozarē, turpinās ilgāku laiku. Šogad KM dotācijas aprēķinājusi pēc sarežģītas formulas, bet rezultāti apmierina tikai dažus. Optimistiski noskaņots ir Latvijas Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris - aprēķini liecinot, ka dotācija «būs nedaudz mazāka» nekā 2009.gadā. Latvijas Nacionālā opera (LNO), kuras 3,7 miljonu latu lielā dotācija gan cietusi vissaudzīgāk (-15,2%), samazinās algas, bet lielām pārmaiņām negatavojas. No valsts dotācijas nav atkarīgs Liepājas teātris, ko finansē pašvaldība, un tā direktors Herberts Laukšteins norāda - izdzīvos. Pārējie teātri situāciju raksturo kā dramatisku.
Rēķinot dotāciju, nauda vispirms tiek piešķirta ēku uzturēšanai un komunālajiem maksājumiem, atlikušo summu dalot pēc kvalitatīvajiem rādītājiem - 15% pēc jauniestudējumu, 40% - skatītāju, 25% - izrāžu, 5% - izbraukuma izrāžu skaita. Tikai 15% piešķir, vērtējot kvalitāti, no tiem 7,5% - matemātiski aplēšot, kādas balvas teātris ieguvis Spēlmaņu naktī. Tas nozīmē, ka ieguvēji ir lielākie teātri, kuri vairākās zālēs apkalpo vairāk skatītāju. Jāņem vērā, ka teātra kritiķi jau agrāk iebilduši pret to, kā KM izmanto profesionāļu anketēšanas rezultātus, dalot dotāciju, bet Spēlmaņu naktī tiek piešķirta tikai viena balva katrā nominācijā, kaut uz to var pretendēt kvalitātē līdzvērtīgas mākslas parādības.
Apburtais loks
Teātri gatavojas masveida bezalgas atvaļinājumiem. Piemēram, NT, tāpat kā Dailes teātrim, dotācija, salīdzinot ar 2008.gadu, samazināta uz pusi, un tas nesedzot pat darbinieku algas. Tāpēc gaidāma arī atlaišana, būs maz naudas jauniem iestudējumiem. Teātrus ietekmēs arī Valsts kultūrkapitāla fonda budžeta samazinājums (-49%). Teātri cer uz skatītāju. «Lūdzu Dievu, lai viņi ir lojāli un var to atļauties,» saka H.Laukšteins. Diemžēl jau šī sezona pierāda, ka skatītāji var atļauties mazāk - izrādes ātrāk jānoņem no repertuāra. Viens no iespējamiem risinājumiem - «populāra», tas ir, vieglāka, satura izrāžu uzvešana. «Tā būs, un, protams, Lielā zāle pelnīs, bet mums nākamajā gadā jubileja, un vienās komēdijās negribas to pavadīt,» saka DT direktora pienākumu izpildītājs Andris Vītols. Teātri centīšoties uzturēt gan iestudējumu kvalitāti, gan pirmizrāžu tempu, daļēji arī tādēļ, ka, tam sarūkot, samazināsies skatītāju skaits. «Bet pēc skatītāju skaita nākamajā gadā piešķirs dotāciju. Apburtais loks,» rezumē E.Sniedze. Visbeidzot, ticams, ka tiks samazināta biļešu cena. Prieks gan īslaicīgs, jo tas nozīmē, ka kritīsies pašu ieņēmumi un finansiālā krīze kļūs dziļāka. «Ļoti baida 2011.gads. Būs vēl smagāk,» saka E.Sniedze.