Mazais Stefans Kārlis, līdzko piedzima, uzreiz pasmaidīja. Būtu jau arī par ko - viņš pavisam dabiskā ceļā pasaule nāca pērn 2. novembrī - pēdējā dienā pirms tā dēvēto māmiņalgu «griestu» noteikšanas. Viņa vecāki gan atmet ar roku - par datumiem daudz nedomājuši, pirmā dēla Kristiāna piecu gadu mūžā piedzīvotas daudzas izmaiņas valsts atbalstā. Taču par trešo bērnu ne tik tālā nākotnē gan šad tad iedomājoties.
Tiekamies aktieru dzīvoklī Mārupē. Pierīga tiek uzskatīta par vienu no retajām samērā augstas dzimstības vietām Latvijā. Vakarā Gundaram teātrī jāspēlē demogrāfijas tēmai veltītajā izrādē Čīkstošais klusums. Inga ar Gundaru pēc Dienas lūguma iepazinušies ar Labklājības ministrijā tapušā rīcības plāna versiju ģimenes valsts politikai. Atzīmējuši galvenās, noderīgās idejas plānā. Tās ir: nodrošināts bērnudārzs vai aukļu dienests, bērniem skolā līdz ceturtajai klasei brīvpusdienas un vairāk naudas mācību līdzekļiem, iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumi. Gundars saka - svarīgs ir atbalsts ar mājokli saistītos jautājumos, no plāna gan esot grūti saprast, kas tieši domāts. Čīkstošā klusuma tapšanas laikā Gundars ar demogrāfu Ilmāru Mežu sprieduši, kas jādara, lai veicinātu dzimstību. «Ģimenes paņem kredītu mājoklim un daudzas atdod savu algu, apmaksājot kredītu. Kolosālākais valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem būtu, ja varētu atvieglot kredīta likmes vai palīdzēt apmaksāt kredītu,» saka Gundars.
Problēmas ar bērnudārzu ģimenei bijušas. Kad Ingai beigusies māmiņalga, Kristians kādu laiku apmeklējis privāto dārziņu, tas ģimenei izmaksājis ap 150 latiem mēnesī. 100 latu par dārziņu maksāja Mārupes pašvaldība. Jaunie vecāki arī saskārušies ar «profesijas problēmām». «Mums ir rīta mēģinājums un vakarā - izrāde, kas sākas pulksten 19 un beidzas 22 vai 23. Ja mums abiem kopā ir gan mēģinājumi, gan izrādes, tad bez dārziņa ir noteikti jābūt vēl apmaksātai auklei, kas pa vakariem pieskata,» saka Gundars. Viņš atceras - teātrī pat domājuši uz izrāžu laiku veidot kādu bērnistabu, bet neatraduši piemērotu telpu.
Kā paši sadūšojās otrā bērna radīšanai? Inga jokojas: «Es gribēju, viņš piekrita.» Abiem ļoti gribējies brāli vai māsu Kristianam. «Kristians daudz ko mums palīdz, visu labi saprot. Viņš vēl vakar mums teica - es gribēju tieši tādu brāli kā Stefans,» saka Inga. Par trešo bērnu domājot, kas zina - mazulis pasauli varētu ieraudzīt tuvākajos gados. «Pat, ja pēc desmit gadiem valstij būs nauda bērniem, mūsu laiks jau būs pagājis,» saka Inga.