RTU mācībspēki uzrunā dažādu uzņēmumu pārstāvjus, piedāvā nopietni izstrādātus darbus ieviest ražošanā, lai tie neiegultu plauktos, iesaista studentus izpētes projektos, kuru rezultāts ir ieguvums sabiedrībai.
Teoriju saista ar praksi
«Modelējam ražošanas, apkalpošanas, loģistikas sistēmas. Taču principiāli var modelēt jebkuru sistēmu, tostarp arī novada ilgtspējīgu attīstību. Piemēram, Nadežda Zeņina, vēl būdama maģistrante, pētījumus varēja pārbaudīt praksē savā darba vietā - transporta pētījumu un modelēšanas uzņēmumā, bet šobrīd to turpina doktorantūrā,» stāsta Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs profesors Jurijs Merkurjevs.
Nadežda Zeņina piedalījusies un guvusi atzinību arī Rīgas domes Satiksmes departamenta organizētajā konkursā par Rīgas pilsētas satiksmes problēmām ar darbu Satiksmes līdzekļa lietošanas sadalījuma analīze ar lēmumu koku palīdzību. «Lai pabeigtu doktorantūrā promocijas darbu, katru gadu veicu pētījumu par kādu tēmu. Vienu no tiem iesniedzu konkursam. Projekta darba mērķis bija pētīt, kā cilvēki izvēlas vienu vai otru pārvietošanās veidu - braukt ar sabiedrisko transportu vai savu auto, iet kājām, braukt ar velosipēdu, un no kādiem kritērijiem tas ir atkarīgs,» skaidro Nadežda. Izmantojot dažādus algoritmus un apmēram 12 parametru, viņa modelēja iespējamos variantus. Pie dažādiem kritērijiem optimālais variants var atšķirties. Nadežda personīgi uzskata, ka Rīgā vislabākais variants ir izmantot sabiedrisko transportu un atslogot centru no cita transporta.
Mācībspēki iesaka darbu
Nadežda Zeņina strādā uzņēmumā Solvers, kas nodarbojas ar transporta kustības datu vākšanu, apkopošanu, apstrādi un analīzi, t. sk. veicot transporta kustības modelēšanu, lai noskaidrotu, piemēram, kā jaunā nekustamā īpašuma izveide ietekmē objekta tuvumā esošo satiksmi.
Jautāta, cik viegli vai grūti studiju laikā atrast iespējas un darbu, lai teorētiskās zināšanas izmantotu jau praktiskā risinājumā, Nadežda atklāj, ka viņai darba zinātniskais vadītājs profesors Jurijs Merkurjevs tieši ieteicis pieteikties darbā kompānijā Solvers, kur meklēja darbiniekus. «Tas deva iespēju izvēlēties tādu pētniecības darbu, kas noderētu manai un kompānijas izaugsmei. Maģistra darbā salīdzināju, pie kurām intensitātēm jāveido regulējams vai neregulējams krustojums, pie kādām labākais risinājums ir apļa veida krustojums,» skaidro Nadežda. Viņa atzīst, ka augstskolā studenti apgūst vispārējus modelēšanas veidus, bet transporta jomā modelēšanas rīki ir specifiski, lai tos pielietotu, papildus jāpārzina teorētiskas zināšanas par transporta plūsmu. Veicies, ka darba devējs nodrošinājis, lai vajadzīgās zināšanas varētu apgūt dažādos kursos un semināros.
Kompānijā Solvers darbojoties vairāki augstskolu studenti. Vasarā pabeigts projekts par Hanzas ielas šķērsojumu - pētīts, kā to organizēt, kur iederētos tunelis, augstais vai zemais tilts, vai atmaksājas ieviest tramvaju līnijas.
Nadežda Zeņina apgalvo, ka Rīgas pašvaldībā gan satiksmes, gan pilsētas attīstības departamentā strādājošie ir informēti un ieklausās viņu ieteikumos, izstrādājot pilsētas nākotnes modeļus. Piemēram, bijis ieteikums pārskatīt Latvijas normatīvus, kuros minēts, ka ietves minimālais platums ir 1,40 m, jo citur Eiropā un ASV rekomendē vismaz trīs metrus. Piemēram, Brīvības gatvē ieviests jauninājums, ja brauc velobraucēji, tad autotransporta vadītāji nevar veikt labo pagriezienu. «Veicām salīdzinājumu ar Eiropas standartiem un rekomendējām gaidīšanas laiku samazināt, lai krustojumā palielinātu autotransporta caurlaides spēju. Mans promocijas darba mērķis ir izpētīt un izstrādāt metodes, ar kurām noskaidrotu izdevīgāko pārvietošanās veidu no dažādiem aspektiem,» stāsta RTU doktorante.
Ieteikumi samazināt ēku apkures slodzi
«Ievērojams darbs tika ielikts bakalaura darba tapšanā, kura tika apskatīts, kā, pielietojot fāžu pārejas materiālus, varētu samazināt ēkas apkures slodzi ziemas sezonā. Galvenā ideja nāca no mana darba vadītāja Gata Žoglas. Pielietotais princips ļautu ne tikai samazināt ēkas apkures slodzi ziemā, bet arī nodrošināt nelielu telpu dzesēšanas slodzi vasaras sezonā,» stāsta RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes vides zinātnes studiju programmas students Kristaps Kašs. Līdz tam kursa darbos jau pētītas tēmas, kas saistītas ar efektīvu materiālu un enerģijas izmantošanu. Paveiktais bakalaura darbs gan vēl neesot publicēts.
«Uzskatu, ka šādiem projektiem ir ļoti liela nozīme, lai pievērstu sabiedrības uzmanību ar enerģijas efektīvu izmantošanu saistītiem jautājumiem, jo bieži vien tiek plaši runāts par energoresursu cenu kāpumu un kā tas ietekmē to, cik daudz līdzekļu katram paliek pāri pēc visu maksājumu veikšanas, taču retāk uzmanība tiek pievērsta enerģijas efektīvai izmantošanai, ar kuru būtu iespējams panākt pretēju efektu - samazināt ikmēneša izdevumus par patērētās enerģijas daudzumu,» uzsver Kristaps. Viņš stāsta, ka uzņēmums, kurā viņš strādā, SIA Ekodoma, rīko seminārus, kuros ir aicināts piedalīties ikviens iedzīvotājs, lai uzzinātu par enerģijas efektīvu izmantošanu savos mājokļos un uzdotu sev interesējošos jautājumus. Uzsvars tiek likts uz tiem pasākumiem, kuru īstenošanai nav nepieciešams ieguldīt papildus līdzekļus vai arī nepieciešams neliels ieguldījums.