Par valsts ceļu apsaimniekošanu atbildīgais uzņēmums neslēpj - autoceļu sakārtošanas plāns, kuru tā izstrādājusi kopā ar Satiksmes ministriju, nākamajos sešos gados ļaus salabot tikai aptuveni trešdaļu no reģionālajiem autoceļiem un ap 20% no galvenajiem autoceļiem. Turklāt nozares eksperti norāda, ka arī šobrīd LVC ierosinātajam finansējuma plānam vēl ir jāgūst atbalsts valdībā, kas var izrādīties grūts uzdevums.
Kritiska situācija - visur
Neskatoties uz to, ka Vecpiebalgas iedzīvotājiem ceļu stāvoklim šobrīd ir izdevies piesaistīt lielāko sabiedrības uzmanību, ceļu uzturētāji pievērš uzmanību, ka Cēsu novadā situācija nebūt nav sliktākā - vēl vairāk katastrofālu reģionālo autoceļu ir Liepājas, Rīgas un Daugavpils reģionos, un šobrīd LVC uz šiem ceļiem veic vienīgi uzturēšanas darbus. Kritiskāko bedru aizlāpīšana ir paredzēta arī uz Vecpiebalgas iedzīvotājiem nozīmīgā autoceļa, bet ceļa rekonstrukciju plānots sākt 2014. gadā. LVC valdes loceklis Jānis Lange norāda, ka reģionālo ceļu katastrofālais stāvoklis galvenokārt ir skaidrojams ar faktu, ka iepriekšējos gados viens no galvenajiem autoceļu remonta finansējuma avots bija Eiropas Savienības (ES)līdzekļi, bet tie nebija pieejami reģionālajiem autoceļiem. Cēsu-Madonas autoceļš, kura kritiskais stāvoklis pamudināja Vecpiebalgas pašvaldību lemt par ārkārtas stāvokļa ieviešanu, ir atzīts par sliktu jau kopš 2005. gada, tomēr līdz šim tas labots tikai ar bedrīšu lāpīšanu, atzīst J. Lange. Valsts uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs norāda, ka Cēsu-Madonas autoceļa kritiskāko bedru lāpīšana ir sākta jau šobrīd, bet pilnā apjomā to varēs īstenot aptuveni aprīļa beigās, kad to atļaus laika apstākļi.
Prasa ātrāku rīcību
Pašvaldības par atbildīgo institūciju gausumu ir sašutušas un norāda - solījumi par ceļu remontu nākamajos gados tās neapmierina, jo reģionu iedzīvotājiem ar slikto situāciju nākas samierināties jau ilgus gadus. «Solījumi par to, ka katastrofālā ceļa atjaunošana tiks uzsākta no nākamā gada, mūs neapmierina, jo šādus solījumus mēs uzklausām jau sen un nevaram gaidīt, jo novada iedzīvotājiem šie autoceļi ir jālieto jau šobrīd,» uzsver Vecpiebalgas novada domes deputāte Alda Zālīte. Vecpiebalgas pašvaldības pārstāve arī norāda, ka pašvaldība neatbalsta ieceri, kas paredz ceļu apsaimniekošanā lielāku lomu piešķirt pašvaldībām, jo, pēc viņas teiktā, pat tad, ja tam tiktu piešķirts attiecīgs finansējums, pašvaldību rīcībā nebūtu nepieciešamo resursu šādu funkciju veikšanai. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana novadā, ko pašvaldība un iedzīvotāji raksturo kā izmisuma soli, nekādu tiešu rezultātu gan nedos, uzsver V. Kononovs, kurš gan atzīst - vienlaikus ir labi, ka iedzīvotāji un pašvaldības šādi pievērš problēmai valdības un Saeimas uzmanību.
Nauda vēl jāizcīna
Autoceļu būvniecības nozares pārstāvji Satiksmes ministrijas un LVC plānoto autoceļu sakārtošanas rīcības plānu vērtē ar piesardzību. «Ierosinātais plāns pats par sevi ir labs, tomēr būtu jābūt arī plānam B - gadījumam, ja šobrīd iecerēto nebūs iespējams īstenot,» saka biedrības Latvijas Ceļu būvnieks valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka ierosinātais finansējuma modelis vēl ir jāapstiprina valdībai. Pēc A. Bērziņa rīcībā esošajām ziņām, šobrīd Finanšu ministrijas paustais viedoklis par plānu ir negatīvs. A. Bērziņš arī atgādina, ka neskaidrība par ceļu nozares finansējuma nākotni ir saistīta arī ar joprojām neapstiprināto ES budžetu, kurš saskaņā ar plānu nodrošinās lauvas tiesu no rekonstrukcijas darbiem nepieciešamās naudas. No atsevišķām valstīm, piemēram, Francijas, un no Eiropas Parlamenta par nākamā perioda ES budžetu ir saņemti vairāki negatīvi signāli, tāpēc atbildīgajām institūcijām un valdībai būtu jādomā arī par rīcību gadījumā, ja ES līdzekļi nebūs pieejami plānotajā laikā, norāda ceļu būvnieku pārstāvis. A. Bērziņš atzīst - ceļu būvnieku sadarbība ar nesen darbu sākušo satiksmes ministru Anriju Matīsu ir sākusies pozitīvi un konstruktīvi, jo ministrs autoceļu jomu ir izvirzījis starp savām prioritātēm un izprot nozares problēmas.