Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Labie un bebri

Lai kā gribētos sevi pieskaitīt pie īpašām nācijām, pat kinoteātrī jāpārliecinās, ka latvieši ne ar ko neatšķiras, piemēram, no angļiem. Jau pirmajos aizraujošās sāgas Robins Huds kadros spoži raksturoti britu ne pārāk tālie priekšteči, kas esot godīgi, drosmīgi un... vientiesīgi.

Vai par latviešiem nevar sacīt tāpat? It sevišķi, kas attiecas uz vientiesību. Paraugieties vien - vai tad katrās jaunās vēlēšanās tieši naivitāte nav tā kārts, uz kuru tiek likts visvairāk?

Iepriekšējās tautas kalpu izraudzīšanās laikā mūsu labticīgo prātu iemidzināja tā dēvētā pozitīvisma kampaņa, kad sabiedrībā cienījami cilvēki pilnām mutēm klāstīja, cik ārkārtīgi laba ir viena partija. Un bija jāpaiet vēlēšanām un jāaiztek vēl daudziem ūdeņiem, lai viedie speciālisti secinātu, ka tīra šī lieta tomēr nebija. Kas tas ir par pūderi, ko mums iekaisa smadzenēs, lai iesaldētu veselīgas spriešanas spējas?

Tuvojas šā rudens vēlēšanas, un atkal jau pūderis, šoreiz labo cilvēku veidā, TV ekrānos regulāri put pa gaisu. Un, ek, atkal tas notiek, sabiedrības interešu aizstāvjiem naivi plātot rokas - kampaņa ar reklāmtēriņa limitu vēl nemaz neesot izsludināta! Un pēc burtiski ņemta likuma tie pūderētāji nemaz nav organizējusies partija, tātad - rokas brīvas!

Kāpēc politisko grupējumu algoti pūderēšanas žonglieri vienmēr izrādās veiklāki (demagoģiski spējīgāki) par pārējiem? Kāpēc mums, vientiešiem, likuma tulku, speciālistu, ekspertu rindas ir tik retas un vājas? Citstarp - ne tikai politikā, bet arī citās sfērās? Viens eksperts (kritiķis) šur, viens tur, un tā gadiem viedokli pauž ļoti ierobežots (savējo) loks. Vai nav par maz, lai izvairītos no subjektīvisma, angažētības, uzturētu prāta asumu sev un veicinātu domāšanu sabiedrībā citiem? Dažkārt par ekspertiem pieņem cilvēkus, kas paši, strādājot attiecīgajā nozarē, nolaiduši savu atbildības jomu uz grunti, taču nu - šlipse ap kaklu, uz priekšu!

Nu atkal mūsu smadzeņu mazjaudai iepretim stājas kārtējie pozitīvisti - «labie cilvēki», no kuriem viens kaimiņienei atvedis zāles, otrs paņēmis no dzīvnieku patversmes suni, trešais kādam kaut ko piedevis. Tas ir, tikušas darītas vienkāršas, pašsaprotamas lietas, kas līdz šim par varoņdarbiem nav uzskatītas, bet tagad, redzot, cik novārdzināti, rūgtiem skatieniem, pieticīgi kusli šie cilvēki mūsos noraugās, varbūt turpmāk vajadzētu? Jā, nevis noskurināties, ka atkal kāda vērtība (labsirdība, labvēlība) no tukšas vazāšanas tiek devalvēta, bet gluži otrādi - nudien šamējos, kas ar kritušiem āboliem uzcienā garāmgājējus vai iztīra celiņu, saskatīt tos, kuri, pēc aizkadrā sacītā, izglābs Latviju?

Varētu jau, ja vien... skatītāju tūkstošiem šādi netiktu potēta apziņa, ka viņu vieta, tēlaini runājot, ir ķēķī pie plīts, jo no runām istabā viņi tāpat neko nesaprot un viņiem nekas arī nav jāsaprot. Vārdu sakot, tiek kultivēts pilnīgi pretējs virziens tam, kādu cenšas panākt katra normāla demokrātiski attīstīta sabiedrība, kur ikviena pavalstnieka līdzdomāšana ir valsts izaugsmes pamatu pamats.

Kādu publikāciju (Diena, 19. V) par absurdiem lēmumiem valsts enerģētikā RTU profesore Dagnija Blumberga nobeidza šādi:

- Televizorā katru dienu skatos vienu un to pašu klipu, vienas un tās pašas sejas, kas mēģina man iestāstīt, ka ir Par labu Latviju. Es arī (..) esmu par labu Latviju, bet tikai tā ir cita Latvija. Tā ir Latvija, kurā cilvēki mainās, domā, analizē.

Nuja, bet analizēt un domāt ir bīstami. Vismaz no to cilvēku viedokļa, kuri kāro tikt pie valsts vadības sviras. Ja mēs domāsim, tad - cik tur vairs tālu līdz nepareiziem secinājumiem? Kļūsim vēl tikpat šerpi kā ilgi klusējusī kādreizējā Laumas vadītāja Zigrīda Rusiņa, kas jaunākajās Liepājas Vēstulēs atzīst:

- Mans viedoklis varbūt skanēs skarbi, bet domāju, ka Godmanis ar sūdainu mietu būtu jāpadzen. Viņš vispirms sagrāva lauksaimniecību, tad rūpniecību, bet beigās vēl uzgāza Parex mums uz galvas.

Protams, ne jau tikai viens valsts vadītājs mūsu ekonomikas nelaimēs vainīgs, tādu te bijis un joprojām grozās daudz, ausoties, ka arī turpmāk varēs saglabāt varas pozīcijas. Latviešiem ir labs sakāmvārds - kur malku cērt, tur skaidas lec. Kur pelēkās šūniņas rosās, tur ar pliku teijāteri vairs vēlētājus nevar paņemt. Un vēl viena nepatīkama ziņa politreklāmas ļaudīm - lai kādus reitingus piesauktu un sevi un citus mānītu ar to, cik plašu auditoriju pulcina televīzija, arvien biežāk sastopami cilvēki, kas vakarus labprātāk pavada bez ierastās kastes. Ņemot vērā, ka arī pašās TV programmās jaušams pagurums, tā vien liekas, ka dižā manipulatora ēra iet uz galu. Es pat ticu, ka kādudien pūderētājiem varēs atgādināt jauko saukli par bebriem, kas šinī dīķī neaug!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?