-2020. gadam, lai arī jau Eiropadomē apspriežamais budžeta apjoms, salīdzinot ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto, bija samazināts par 75 miljardiem. Sarunas par budžetu atsāksies nākamgad, Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) prognozē, ka tas varētu notikt janvāra otrajā pusē, līdz tam Eiropadomes prezidents Hermanis van Rompejs turpinās divpusējās sarunas ar visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
«Skaidrs, ka spiediens no Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona un citu neto maksātāju valstu puses samazināt kopējo budžeta apjomu neļāva panākt vienošanos Eiropadomē, jo tika pieprasīts vēl vismaz 30 miljardu eiro liels papildu samazinājums, kaut arī H. van Rompeja pēdējais piedāvājums jau bija mazāks par EK piedāvāto,» pēc samita Dienai teica V. Dombrovskis. Vairākas valstis, gatavojot savas pozīcijas pirms Eiropadomes, bija norādījušas, ka esot gatavas lietot arī veto tiesības, ja netiks panākts vēlamais rezultāts. Piemēram, Francija tās būtu gatava izmantot, ja kaut nedaudz tiktu samazināta lauksaimniecības aploksne, līdzīga pozīcija bija arī Rumānijai, Austrijai un Latvijai. Savukārt citas dalībvalstis, to skaitā Lielbritānija, Zviedrija un Nīderlande, bija gatavas budžetu bloķēt, ja tas netiktu samazināts. Latvija veto bija gatava likt arī gadījumā, ja tiktu samazināts Kohēzijas finansējums. Tiesa, līdz veto iespējamībai sarunas nemaz nenonāca. «Skaidrs, ja visas divdesmit septiņas valstis kā sarunu argumentu izmantotu veto tiesības, - sarunas nebūtu iespējamas,» atzīst V. Dombrovskis. Tomēr, kaut arī nekādi lēmumi ceturtdien un piektdien Briselē netika pieņemti, Latvijai svarīgajos jautājumos «pāris pussoļu sarunās ir sperti», norāda V. Dombrovskis - Kohēzijas politikas finansējumam Baltijas valstīm un Ungārijai griesti varētu tikt piemēroti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretim pārējām dalībvalstīm latiņa nolikta līdz 2,35% no IKP. Savukārt attiecībā uz lauksaimniecības tiešmaksājumiem panākts, ka 2020. gadā Latvijas zemnieki saņemtu 196 eiro par hektāru līdzšinējo 95 eiro vietā. Tomēr arī šajos abos Latvijai svarīgajos jautājumos vēl nepieciešams smagi strādāt, lai panāktu vēl labāku rezultātu. Kohēzijas aploksnes it kā «draudzīgākie griesti» tomēr nozīmētu gandrīz pusmiljarda eiro samazinājumu, salīdzinot ar aktuālā finanšu perioda finansējumu 4,7 miljardu eiro apmērā, var spriest pēc Finanšu ministrijas iepriekš veiktajām aplēsēm. V. Dombrovskis sola, ka turpmākajās sarunās centīsies panākt, lai šāds samazinājums vispār netiktu piemērots. Savukārt tiešmaksājumu palielināšanai būtu jānotiek ātrāk, Baltijas lauksaimnieki jau izplatījuši atklātu paziņojumu, kurā pauž sašutumu, ka tiešmaksājumu izlīdzināšana notiktu tik lēni, un pieprasa, lai 196 eiro apmērā maksājumi tiktu piemēroti jau no 2014. gada. Abas šīs Latvijas prasības jau rakstiski iesniegtas H. van Rompejam, gatavojoties turpmākajiem sarunu raundiem, norādīja V. Dombrovskis.
Vēl pirms Eiropadomes EK piedāvāja daudzgadu budžetu aptuveni triljona eiro apmērā, savukārt H. van Rompejs valstu līderiem galdā cēla samazināto versiju - 972 miljardus eiro uz septiņiem gadiem. Tā kā jau ceturtdien Briselē nebija iespējams panākt vienošanos par šīs summas sadalījumu, piektdien tika piedāvāta jaunā budžeta pakete, kas gana ātri «noplūda» pie mediju pārstāvjiem. «Noplūdinātais» dokuments liecina, ka kopējais apjoms, kas ir atbilstošs 1,01% no ES IKP, netiek mainīts. Lauksaimniecībai piešķirts par 8 miljardiem eiro vairāk, 10,6 miljardu eiro palielinājums paredzēts arī Kohēzijas aploksnei, taču, pārdalot finansējumu, mazāk naudas paredzēts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), no kura paredzēts arī finansēt Rail Baltica otro kārtu, «apgriešanu» 13,1 miljarda eiro apmērā piedzīvojusi Eiropas izaugsmes stratēģija, kā arī citi instrumenti.
Visticamāk, jaunais piedāvājums tiks izmantots kā pamata bāze, lai turpinātu sarunas. Turklāt, lai arī kādas būtu dalībvalstu vēlmes, tām jāņem vērā, ka pirms daudzgadu budžeta apstiprināšanas sava balss ir arī Eiropas Parlamentam (EP), kura prezidents Martins Šulcs jau paziņojis, ka EP neapstiprinās budžetu, kas būs mazāks par šobrīd apspriestajiem 972 miljardiem eiro.