» Tāda ir Benitas attieksme. Ar lepnumu, dziļu mīlestību, pietāti šajās svētku dienās viņa uzvelk savu parādes tērpu - melnu formas žaketi ar zeltainām tresēm uz pleciem, baltu blūzi un melnus svārkus. Benitas attieksmē pret to jaušams īpašs svētums - šis tērps ir arī mūsu valsts simbols.
Cik maz zina par Latviju...
1999. gadā kopā ar domubiedru grupu Benita Feldmane sāka organizēt Latvijas Rezerves virsnieku asociāciju (LRVA), kas izvērtās par nopietnu un interesantu sabiedrisko darbu. Pašreiz viņa ir Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas prezidente - pasaulē vienīgā sieviete tādā statusā. Benitas lielākais gandarījums saistās ar 2007. gada 11. novembri, Lāčplēša dienu, kad viņa iecelta par 5. pakāpes Viestura ordeņa kavalieri. Bet tas nav vienīgais gandarījums. «Bez sabiedriskajiem darbiem man jau ir arī ģimene, pret kuru gan dažkārt grēkoju, veltot par maz uzmanības. Man ir labs dēls, lieliska vedekla un mīļi mazbērni: mazmeitai Ketijai ir 18 gadu un mazdēlam Kristianam Tomasam - trīs gadi. Pēdējā laikā gan paralēli sabiedriskajiem darbiem vecmāmiņa esmu biežāk nekā līdz šim,» uzsver Benita.
Kopā ar Kristianu viņa spēlē futbolu un vasaras hokeju pagalmā. «Tam nepieciešama diezgan liela fiziskā izturība, bet galā jau tieku. Labāka nodarbe ir pužļu likšana, kaut arī reizēm mazdēlam tā izdodas labāk nekā man.» Bet ar mazmeitu viņas kopā mēdz paceļot. «Ketijas 18 gadu dzimšanas dienai par godu bijām Itālijā - Sorento, Kapri, Anakapri. Man ļoti patīk ceļot. Ja būtu nedaudz vairāk naudas, apceļotu pasauli. Caur darbu Rezerves virsnieku asociācijā esmu bijusi vairākās Eiropas valstīs, arī Kanādā. Tā ir lieliska iespēja redzēt, kā dzīvo un strādā citur, tāpat arī pastāstīt par savu valsti, jo cilvēki maz zina par Latviju. Reizēm kartē jārāda, kur tad mēs īsti atrodamies,» stāsta Benita. Viņu pašu visvairāk fascinē Norvēģija - ar kalniem, klintīm un skaistajiem ūdenskritumiem. «Tur izjūt cilvēka niecību dabas priekšā.»
Labi ir, bet būs labāk
Benita ir optimiste. «Parasti saku: «Labi ir, bet būs labāk!» Es daru to, kas man patīk un sagādā sirdsprieku. Pēc medicīnas skolas beigšanas Virgas ciemā Liepājas pusē biju feldšere un vienīgā mediķe, turklāt man bija nevis šoferis, bet kučiere ar zirgu un līnijdrošku. Pavisam lepni. Citādi feldšerītei kilometriem tālu līdz potītēm būtu jābrien pa dubļiem un sniega kalniem. Droši vien tagad to nesaprast, bet tolaik tas bija luksuss, kas ne visiem pieejams.»
Jaunībā Benitai paticis slēpot. «Šo aizraušanos pārmantojis dēls un mazmeita, ceram arī mazdēlu ieinteresēt. Tagad gan slēpošanas vietā man ir citas aktivitātes. Bija aerobikas periods, bet tā nomainīta pret staigāšanu. Ik dienu turp un atpakaļ bez īpašām pūlēm pieveicu attālumu Avotu - Brīvības iela. Svētdienās Jūrmalā esmu apmēram divas stundas. Reizēm, kad snieg, putina un lietus līst aumaļām, šis pasākums tiek atcelts. Citreiz paslinkoju un palasu labu grāmatu. Lasu par veiksmīgām sievietēm, filozofiju. Cenšos lasīt arī angļu valodā, lai uzlabotu valodas zināšanas - tad gan lasu bestsellerus,» stāsta Benita un smaidot palielās - samērā īsā laika sprīdī esot tikusi vaļā no liekiem 20 kilogramiem! «Dzeru daudz ūdens - dienā pusotra litra. Kopā ar kafiju un tēju būs divi. Lielāko paldies varu teikt Svara vērotajiem. Ar viņiem draudzējos apmēram gadu.» Tur apgūtos ēšanas principus Benita ievēro arī tagad: daudz dārzeņu, liesa gaļa, siers un krējums, kam mazs tauku procents, vājpiena biezpiens, graudu maize. Baltmaize reti. Pusdienās vai nu zupas, vai grilēti dārzeņi. Un liesa gaļa. Vakarā, kā viņa pati saka, paknakstās ar āboliem, vājpiena paniņām.
Benita ir īsts cīrulis. Ja vakarā pēc pusdesmitiem kāds zvana, viņa ir sarūgtināta, jo ceļas jau sešos no rīta. Nesteidzīgi padzer rūgteno kafiju un saliek pa plauktiņiem domas un darbus.
Lai sāk sevi mīlēt!
Benitai ir daudz draugu un paziņu, kas par viņu desmit piecpadsmit gadu jaunāki. Viņi nerunā par slimībām, kaitēm, bet gan par to, kur bijuši un kas vēl viņiem padomā. Draugi sakot, ka Benita ir piemērs, kā jāizskatās. «Bet es jau savos gados nevaru atļauties izskatīties slikti,» uzskata Benita. «Tas arī dod dzīvei tonusu. Vispirmām kārtām, lai labi izskatītos, ir jārūpējas par sevi! Man ir lieliska friziere, kas ne tikai sakārto frizūru, bet neskopojas arī ar padomiem. Sapošot sevi, rodas cita pašapziņa. To nu derētu atcerēties ikvienai sievietei - lai sapucējas un sāk sevi mīlēt! Nekoptas, sadrūmušas mēs nekad neizskatīsimies un nejutīsimies labi. Arī dēlam, vedeklai un mazbērniem gribas redzēt sakoptu mammu un vecmāmiņu,» strikti pārliecināta ir Benita.
Viņa bieži ir gan Latvijas, gan ārvalstu rezerves virsnieku sabiedrībā - atrašanās starp šiem cilvēkiem viešot pacēlumu. Rezerves virsnieku asociācija Benitai devusi iespēju iepazīt pasauli, iemācīties angļu valodu un būt ierindā fiziski un garīgi! Ārsts un karavīrs, mediķis un cīnītājs - gan ārstu, gan karavīru ar izvēlēto profesiju saista zvērests. Benitu Feldmani visu mūžu ir pavadījusi šī apziņa. Un pārliecība, ka latvietim jebkurā situācijā jāiet ar augstu paceltu galvu!