Ar ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā tiek lēsts, sākot no 12 līdz pat 40% no iekšzemes kopprodukta, iecerēts karot, ar represīvākām metodēm vēršoties pret negodīgajiem uzņēmumiem, taču vienlaikus ar grēku piedošanu un priekšrocībām godīgajiem stimulēt līst ārā no melnās zonas. Tomēr par dažiem pasākumiem ekonomisti šaubās. Viņi ir skeptiski, vai iecerētā amnestija par nelegāli iegūtu līdzekļu uzkrājumu deklarēšanu un nodokļa samaksu sevi attaisnos. Šaubas ir arī par atkal atdzimušās sākumdeklarēšanas idejas iedzīvināšanu Latvijā. Nav arī pārliecības, vai politiķi spēs par šo priekšlikumu vienoties.
FM plāns ar vairāk nekā 60 pasākumiem pēc nedēļas tiks nodots saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē. Tajā būs konkrēti uzdevumi un termiņi par katru jomu atbildīgajām ministrijām nepieciešamo darbu veikšanai, vēsta LETA.
Grēku atlaišana
«Tā ir ļoti svarīga un daudz ko būtu sakārtojusi, ja būtu ieviesta deviņdesmitajos gados,» Dienai sākumdeklarēšanās iedzīvināšanu vērtē KPMG Baltics nodokļu konsultante Gunta Kauliņa, atzīstot, ka labāk šo ideju iedzīvināt vēlāk nekā nekad. Viņa gan īsti netic, ka sākumdeklarēšanās Latvijā tiks ieviesta, jo šaubās, vai politiķiem par to izdosies vienoties. Tomēr, ja šo ideju izdosies iedzīvināt, gaidīto atdevi bez efektīvas kontroles var arī negūt, norāda Ģ. Rungainis. Korupcijas novērsējiem tas var palīdzēt ķert korumpētas amatpersonas, kam noteikti savas bagātības būs grūtāk noslēpt, bet plašāko pelēkās ekonomikas daļu grūti būs kontrolēt. «Frizieri, mazie veikali, auklītes, kas nemaksā nodokļus. Tas arī iet iekšā pelēkajā ekonomikā un šie cilvēki kā dzīvo, tā dzīvos,» domā ekonomists. Arī ideja par amnestiju, ja cilvēks deklarē nelegāli iegūtus līdzekļus un par tiem samaksā noteiktu nodokli, ir visai diskutabla, jo atsaucība diezin vai būs liela, vērtē Ģ. Rungainis. Arī G. Kauliņa šaubās, vai daudzi uzņēmēji brīvprātīgi atsauksies šim aicinājumam. «Taču šo var uzskatīt tikai par aicinājumu un līdz ar to atliek cerēt tikai uz uzņēmēju labo gribu,» piebilst eksperte. Līdzīga amnestija, pēc Ģ. Rungaiņa teiktā, ieviesta Itālijā, kur esot bijis ap 10 amnestijas gadījumu. Savukārt priekšlikumu par soda un kavējuma dzēšanu, ja tiek samaksāts nodokļu pamatparāds, ekonomisti vērtē ļoti atzinīgi. G. Kauliņa norāda, ka šāda shēma Latvijā darbojusies deviņdesmitajos gados, taču, ja to vēlas atdzīvināt, viņasprāt, ir svarīgi nosacījumi, piemēram, kādas būs administratīvās procedūras u.c. «Jo šim būtu jābūt vienreizējam pasākumam ar precīzi deklarētiem kritērijiem, parāda rašanās pamatojumu un procedūrām,» vērtē G. Kauliņa. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Gundars Kuļikovskis vērtē, ka visi trīs minētie virzieni - deklarēšanās, legalizācija un amnestija - palīdz «atbrīvoties no veciem grēkiem,» no «pelēka kļūt par baltu», no pagātnes fokusēties uz nākotni. FM plānojusi sākumdeklarēšanos ieviest reizē ar nodokļu parāda amnestiju, taču par šo normu iedzīvināšanu, visticamāk, lemtu jaunā Saeima, un tās varētu stāties spēkā 2012. gadā.
Baltie un atvieglojumi
FM piedāvā arī veidot tā dēvēto «balto» sarakstu, tajā iekļaujot godīgos uzņēmumus, kas spētu pierādīt, ka strādā legāli, un ļautu publiskot informāciju par sevi. Šiem uzņēmumiem būtu priekšrocības valsts pasūtījumos un piekļuvē ES fondiem. Tāpat FM sola, ka godīgos mazāk kontrolēs un tiem būs vienkāršotas administratīvās prasības. Veikalu tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš atzinīgi vērtē ideju veidot «balto sarakstu» un cer, ka FM pildīs solīto, samazinot godīgajiem uzņēmumiem birokrātisko slogu. FM vēlas arī pakāpeniski paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, pārnesot nodokļu slogu uz jomām, kurās ir zemāks izvairīšanās risks. Pēc Ģ. Rungaiņa teiktā, ar IIN neapliekamā minimuma kāpināšana būtu solis pareizā virzienā, taču tas būtu jādara ātrāk un straujāk. «Nodokļi uz darbaspēku Latvijā ir pārāk augsti, tāpēc tie jāmazina, lai uzņēmējdarbība būtu interesanta,» uzskata ekonomists. FM vēlas nākt pretim tirgotājiem, tirgiem ieviešot vienreizēju maksājumu. Pret negodprātīgiem uzņēmējiem iecerēti represīvāki instrumenti, piemēram, arī ģenerāluzņēmējam būtu jāatbild, ja apakšuzņēmums nebūtu maksājis visus nodokļus vai nelegāli nodarbinājis cilvēkus. Ideja padarīt pelēkajā sektorā strādājošo dzīvi vairāk apgrūtinošu, bet legāli strādājošo - vieglāku, pēc Ģ. Rungaiņa sacītā, ir ļoti pareiza. «Ir jāpaliek viltīgākiem, jo ir naivi cerēt, ka visi tāpat pats par sevi paliks godīgi un maksās visus nodokļus,» vērtē Prudentia pārstāvis. Arī doma izveidot publisko sūdzību grāmatu, kur ikviens varētu izklāstīt pieredzēto ierēdņu patvaļu, viņaprāt, ir atbalstāma, jo tas uzlabotu ierēdņu sniegumu.